95% migrantu ieradušies laika posmā no augusta līdz novembra beigām; oktobrī un novembrī kopā reģistrēti vairāk nekā 8000 migrantu, kas ieradušies no Baltkrievijas.
Nelegālās migrācijas plūsma uz Vāciju pastiprinājās vasarā pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) ieviesa jaunas sankcijas pret Baltkrievijā valdošo Aleksandra Lukašenko režīmu. Sankcijas tika pastiprinātas, reaģējot uz maijā notikušo “Ryanair” pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā.
Eiropas Savienība uzskata, ka Lukašenko režīms uzsācis hibrīduzbrukumu, lai atriebtos ES valstīm par sankcijām un atbalstu Baltkrievijas opozīcijai. Baltkrievija atviegloja vīzu režīmu ceļotājiem no Tuvo Austrumu valstīm, un tūkstošiem “tūristu”, galvenokārt Irākas kurdi, lidoja uz Baltkrieviju, lai pēc tam nelegāli mēģinātu iekļūt Eiropas Savienībā.
Baltkrievijai nav tiešas robežas ar Vāciju, kur vēlas nokļūt lielākā daļa migrantu, tādēļ viņi vispirms centās nelegāli šķērsot Polijas, Lietuvas un Latvijas robežu.
Polija un Baltijas valstis spējušas atturēt tūkstošiem migrantu no iekļūšanas Eiropas Savienībā, tomēr daļai ir izdevies nelegāli šķērsot robežu un sasniegt Vāciju.
Vācijā viņi var pieprasīt patvērumu un palikt valstī, kamēr šīs prasības tiek izskatītas.
Decembrī gan migrantu plūsma uz Vāciju ir sarukusi, līdz šim reģistrēti mazāk nekā 500 gadījumu.
Pēc tam, kad pret Lukašenko režīmu tika ieviestas vēl stingrākas sankcijas, Baltkrievijā valdošais režīms ir atvilcis daļu migrantu no robežas. Tūkstošiem migrantu devušies atpakaļ uz Irāku un citām izcelsmes valstīm.
