Tāpat kā Eiropas Savienības līmenī, arī Vācijā līdz šim ārpus likuma bija izsludināts Libānas šiītu kustības “Hizbollah” bruņotais spārns, bet ne politiskais. Ceturtdien Vācijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka tagad tā visu kustību uzskata par “šiītu teroristu organizāciju”. Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers laikrakstam “Bild” sacīja, ka “Hizbollah” ir teroristu organizācija, kas ir atbildīga par daudziem uzbrukumiem un cilvēku nolaupīšanas gadījumiem visā pasaulē.
Vācijas Iekšlietu ministrijas pieņemtais aizliegums nozīmē, ka grupējuma atbalstītāji vairs nedrīkst publiski demonstrēt “Hizbollah” simbolus un rīkot sapulces un ka finansējums var tikt iesaldēts. Berlīnē ikgadējās Kudsas dienas demonstrācijās, kurās tiek pausts nosodījums Izraēlas politikai pret palestīniešiem, “Hizbollah” atbalstītāji pēdējos gados ieradušies ar organizācijas karogiem.
Iekšlietu ministrija arī norādīja, ka policija vairākās Vācijas pilsētās veic dažādus pasākumus. Vācijas mediji ziņoja, ka vairāki desmiti specvienību policistu iebrukuši ar “Hizbollah” saistītās mošejās un biedrībās Brēmenē, Berlīnē, Dortmundē un Minsterē. Berlīnē slēgta piekļuve mošejai “Al-Irshad”, un tai līdzās izvietoti vismaz 16 policijas autofurgoni. Situāciju medijiem skaidroja policijas pārstāvis Teo Kablics:
“Papildus paziņojumam par “Hizbollah” aktivitāšu aizliegumu, mēs šeit Berlīnē kopš plkst.6 pārmeklējam četrus īpašumus. Tas nepieciešams, lai noteiktu, vai starp šiem īpašumiem un kustību pastāv saikne. Šodien neesam nevienu arestējuši. Nolūks nav atrast cilvēkus, bet gan pierādījumus, kas pierāda vai attaisno saistību ar “Hizbollah”.”
“Hizbollah” tika izveidota 1982. gadā Libānas pilsoņkara laikā. Libānā tā ir viena no lielākajām politiskajām partijām, parlamentā tai kopā ar sabiedrotajiem ir vairākums. Kaut arī šī kustība oficiāli Vācijā nedarbojas, drošības struktūras uzskata, ka valstī ir aptuveni 1000 kustības biedru. Atbilstoši izplatītam viedoklim viņiem Vācija ir droša patvēruma vieta, lai izstrādātu plānus, vervētu atbalstītājus un piesaistītu finansējumu, arī kriminālu darbību ceļā.
“Hizbollah” ik gadu nopelna 300 miljonus dolāru, veicot starptautiskus darījumus. To vidū ir narkotiku kontrabanda un viltotu izstrādājumu tirdzniecība. Lai veiktu šādas darbības tik plašā starptautiskā mērogā, grupai ir vajadzīgas spēcīgas starptautiskas saknes - ne tikai atbalsts Tuvajos Austrumos. Daži eksperti un diplomāti jau iepriekš ir teikuši, ka, ļaujot “Hizbollah” politiskās kustības attīstību Vācijā, valdība faktiski ir padarījusi valsti par naudas atmazgāšanas vietu.
Vācijas valdības lēmums izpelnījies atzinīgu Amerikas Savienoto Valstu reakciju, ASV bijušais vēstnieks vēl salīdzinoši nesen aicināja Vācijai spert šādu soli. Arī Izraēla slavēja šādu Vācijas lēmumu, norādot, ka pārējām Eiropas Savienības valstīm vajadzētu sekot šim piemēram.
Pozitīvi šo ziņu uztvērusi arī Amerikas Ebreju komiteja, kas Vācijas lēmumu raksturojusi kā laipnu, ļoti gaidītu un nozīmīgu. Arī komiteja pauda cerību, ka citas Eiropas valstis sīkāk izpētīs Vācijas lēmumu un spers tādu pašu soli.
“Hizbollah” aizliegšana varētu saasināt attiecības starp Vāciju un Irānu. Tomēr varētu teikt, ka Irāna šobrīd ir atkarīga no labām attiecībām ar Vāciju un Eiropas Savienību. Tāpat varētu pasliktināties Vācijas un Libānas attiecības.
