Berlīnieši nevēlas jaunu bēgļu patvēruma centru
Berlīnietis Daniels Kravčiks ir pārliecināts par tām problēmām, kuras piemeklēs viņa apkaimi, kad tur iemitināsies patvēruma meklētāji. „Viņi ielauzīsies mūsu pagrabos, laupīs mūsu bērnu mobilos tālruņus, atnesīs noziedzību un vardarbību un atņems mūsu darba vietas,” uzskata 29 gadus vecais nama pārvaldnieks.
Taču viņš ir tikai viens no daudzajiem Berlīnes austrumu pievārtes rajona iedzīvotājiem, kuri aktīvi iebilst pret pilsētas varasiestāžu ieceri kādu neizmantotu vidusskolas ēku pārveidot par bēgļu centru, kurā varētu izvietot 400 cilvēku.
Arī politiķi iestājas "pret"
Tikmēr pretestība patvēruma meklētāju patversmju ierīkošanai pieņemas spēkā visā Vācijā, un pārliecība, ka „laiva ir pārpildīta”, sāk nostiprināties arī valdības locekļu vidū. „Pat tādai ekonomiski spēcīgai valstij kā Vācija tā ir ievērojama problēma,” nesen atzinis iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs, acīmredzot mēģinot pielāgoties vēlētāju noskaņojumam pirms drīzajām vēlēšanām.
Tomēr visaktīvāk vāciešu bažas cenšas izmantot galēji labējie, kas aktīvi iesaistījušies pret patvēruma meklētāju mītņu ierīkošanu vēstajos mītiņos, kuros atklāti izvērš jaunu biedru rekrutēšanu.
2013.gada pirmajos sešos mēnešos patvērumu Vācijā pieprasījuši aptuveni 43 000 cilvēku, kas gandrīz divkārt pārsniedz to bēgļu skaitu, kas patvērumu pieprasīja pērnā gada pirmajos sešos mēnešos, kad iesniegumu skaits sasniedza 23 000.
Lai gan tas ne tuvu nesasniedz to patvēruma meklētāju skaitu, kas Vāciju pārpludināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad pilsoņkari plosījās kādreizējās Dienvidslāvijas teritorijā, Vācijas pilsētas vairs nespēj tikt galā ar neseno bēgļu pieplūdumu. Turklāt patlaban bēgļi vairs neierodas no Eiropas, bet pamatā no Sīrijas, Čečenijas un Afganistānas. Vācija kļuvusi par patvēruma meklētāju visiecienītāko galamērķi Eiropas Savienībā (ES), un tikai pēc tam seko Zviedrija, Francija un Lielbritānija, lai gan arī tām pēdējo mēnešu laikā nākas tikt galā ar tūkstošiem patvēruma pieprasījumu.
No bēgļu plūsmas īpaši cieš Berlīne. Dažas no bēgļu patversmēm pilsētā ir tik pārpildītas, ka gultas jaunpienācējiem tiek izvietotas gaiteņos un koplietošanas telpās. Tikai šī gada pirmajā pusgadā Vācijas galvaspilsētā ieradās 2300 jauni patvēruma meklētāji, kamēr pērn šajā periodā tādu bija tikai 1180.
Lai gan par bēgļu dzīvošanu un uzturu maksā Vācijas federālo zemju valdības, naudu patvēruma meklētāju mītņu ierīkošanai nākas meklēt pilsētām, kuras bieži jau tā ir uz bankrota sliekšņa. Bieži pilsētas spiestas pat aizņemties, lai nodrošinātu bēgļiem pajumti.
Vācijā ir spēkā stingras procentuālās kvotas, atbilstoši kurām tiek noteikts to patvēruma meklētāju skaits, kas jāuzņem katram reģionam un pilsētai. Piemēram, Berlīnes gadījumā tie ir pieci procenti no visa bēgļu skaita, kas ierodas Vācijā. Kad bēgļi ierodas, viņiem ir jāpiešķir pajumte un uzturs, kamēr tiek izskatīti to patvēruma pieprasījumi, kas reizēm prasa mēnešus un pat gadus.
Neapmierinātība daudzās Vācijas pilsētās
Šī gada pirmajos sešos mēnešos apmierināti tika aptuveni 15% no saņemtajiem pieprasījumiem un gandrīz 4800 ārvalstnieku saņēma tiesības palikt Vācijā uz pastāvīgu dzīvi.
Tomēr protesti pret patvēruma meklētāju centru ierīkošanu nav tikai Berlīnei raksturīga parādība, un, bēgļu skaitam pieaugot, tie uzliesmo te vienā, te otrā vietā visas valsts teritorijā.
Netālu no Štutgartes esošajā Sahsenheimā vietējie iedzīvotāji sāka protestus pret bēgļu patversmes ierīkošanu 60 personām. Lai gan pilsētas varasiestādes nav atteikušās no šīs ieceres un patversme drīzumā tiks atklāta, tās iemītnieku skaits samazināts līdz 37, kamēr pārējie bēgļi tiks izmitināti citviet.
Nesen vietējie iedzīvotāji sāka vākt parakstus pret bēgļu mītnes ierīkošanu Ausburgā, Bavārijā. Šajā patversmē varasiestādes iecerējušas izvietot 200 patvēruma meklētājus. Savukārt Hamburgas Morflētas rajona iedzīvotāji sāka protestus, kad pilsēta paziņoja par ieceri kādā vecā skolas ēkā izmitināt 100 patvēruma meklētāju.
Pagājušajā mēnesī divi vīrieši, izkliedzot rasistiskus saukļus, ar petardēm apmētāja bēgļu mītni Arnštatē, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Berlīnes. Kā liecina Iekšlietu ministrijas statistika, pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, uzbrukumu skaits ārvalstniekiem pieaudzis par 16,5%.
Tomēr šobrīd konflikts visuzskatāmāk izpaužas Helersdorfā, Berlīnes apkaimē, kur mitinās jau pieminētais Kravčiks un kurā viena pie otras līdz pat apvārsnim slejas Austrumvācijas komunistiskā režīma laikā celtās daudzdzīvokļu mājas.
Bēgļu atbalstītāji: Cilvēki pieradīs
Tieši šajā noplukušajā Berlīnes rajonā varasiestādes jūnijā izlēma izmitināt 400 bēgļu, pārvēršot kādu četrstāvu skolas ēku patvēruma meklētāju kopmītnē. Acīmredzami, ka Helersdorfas iemītnieku naidīgais noskaņojums un neonacistiskās Nacionāldemokrātiskās partijas (NPD) zibenīgā reakcija, cenšoties izmantot iedzīvotāju neapmierinātību savā labā, pilsētas tēvus pārsteidza nesagatavotus.
Tikko mērijas lēmums tika izziņots, uz namu sienām jau parādījās plakāti, kas vēstīja: „Nein zum Heim!” („Nē patversmei!”). Skrejlapiņas ielās un īpaši izveidota „Facebook” vietne steidza brīdināt, ka priekšpilsētu pārpludinās zagļi, ielas noklās atkritumi, bet vācu bērni spēļu laukumos vairs nebūs drošībā.
NPD Berlīnes nodaļa savā tīmekļa vietnē publicējusi paziņojumu, kurā apgalvots, ka „patvēruma meklētāju mītnes ir noziedzības perēklis”.
Cenšoties mazināt vietējo satraukumu, rajona padome jūlijā sarīkoja iedzīvotāju sapulci, uz kuru ieradās aptuveni 900 cilvēku, tostarp vairāki desmiti NPD biedru un atbalstītāju. Kā apgalvo vietējie varasvīri, neonacistiem izdevies sapulces vadību pārņemt savās rokās un uzkurināt audiences ksenodobiskos noskaņojumus. Bažījoties par iespējamo vardarbību, amatpersonas izsauca policiju.
„Gaisotne sapulcē bija tik saspringta un nokaitēta, ka biju patiesi nobijusies,” atzīst padomes locekle Rafaēle Kīne, kas pārstāv „zaļos”, kuri atbalsta patvēruma meklētāju mītnes ierīkošanu. „Bēgļi, kas šeit ieradās, ir traumēti. Viņi savas dzimtās valstis nepamet prieka pēc. Viņi bēg no kara un vardarbības.”
Kīne stāsta, ka pēc tam, kad internetā publicējusi mediju komentārus par konfliktu Helersdorfā, e-pastā saņēmusi draudu vēstules.
Neskatoties uz to, Berlīnes varasiestādes ir apņēmības pilnas īstenot savu ieceri, lai gan atlikušas patvēruma meklētāju izmitināšanu izvēlētajā ēkā. Pagaidām pilsētas tēvi atsakās atklāt, kad jauno iemītnieku ierašanās ir gaidāma.
Patversmes iekārtošanas atbalstītāji aicinājuši varasiestādes nodrošināt pagaidām tukšās ēkas diennakts apsardzi, lai nepieļautu dedzināšanas vai demolēšanas mēģinājumus.
„Ceru, ka tad, kad bēgļi būs ieradušies, iedzīvotāji vienkārši pie viņiem pieradīs, tāpat kā tas noticis visās citās Berlīnes apkaimēs, kur atklātas bēgļu mājas,” uzskata Kīne.
