ĪSUMĀ:
- Uz Grieķijas un Turcijas robežas atrasti 92 kaili bēgļi.
- Grieķija vaino Turciju, ka tā spiedusi bēgļus pāri robežai.
- Grieķijas varasiestādes aicina izmeklēt notikušo.
- Turcija kategoriski noraida apsūdzības un situācijā vaino Atēnas.
- Grieķijas varasiestādes pēdējā laikā ir novērojušas biežākas migrantu plūsmas pie Turcijas sauszemes robežas un Grieķijas salām.
92 migranti, no kuriem lielākā daļa bija afgāņi un sīrieši, tika atrasti Grieķijas pusē pie Eirosas upes, kas ir dabiskā robeža starp Turciju un Grieķiju. Migrantu grupas ierašanos Grieķijā apstiprinājusi Eiropas Savienības robežapsardzības aģentūra "Frontex".
Aģentūras pārstāve Paulīna Bakula norādījusi, ka migranti atrasti gandrīz kaili un daži no viņiem ar redzamiem ievainojumiem. Bakula sacīja, ka "Frontex" darbinieki sadarbojās ar Grieķijas iestādēm, lai sniegtu tūlītēju palīdzību migrantiem. Uz notikušo reaģējusi arī ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR), kas tviterī paziņoja, ka ir "dziļi satraukta par šokējošiem ziņojumiem un attēliem".
Grieķijas civilās aizsardzības ministrs Takis Teodorikakoss apsūdzēja Turciju "nelegālās imigrācijas instrumentalizācijā".
Viņš sacīja, ka daudzi no migrantiem aģentūrai "Frontex" norādījuši, ka trīs Turcijas armijas mašīnas tos nogādājušas pie upes. Savukārt Turcija tviterī veltīja vairākus skarbus komentārus Grieķijas virzienā, noliedzot jebkādu atbildību par migrantiem un "necilvēcīgajā" situācijā vainojot Grieķiju.
Prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana preses sekretārs Faretins Altuns mudināja Grieķiju "pēc iespējas ātrāk atteikties no bargās izturēšanās pret bēgļiem'', izbeigt nepamatotās un nepatiesās apsūdzības pret Turciju. Tikmēr Turcijas iekšlietu ministra vietnieks Ismails Katakli aicināja Grieķiju pārtraukt manipulācijas.
Atēnas regulāri saskaras un noraida nevalstisko organizāciju un mediju apsūdzības, ka tās daudzos gadījumos ir mēģinājušas nelegāli atgrūst migrantus atpakaļ uz Turciju, dažreiz izmantojot spēku.
Vēl pagājušajā mēnesī Erdogans izmantoja iespēju izteikties ANO Ģenerālajā asamblejā, lai apsūdzētu Grieķiju Egejas jūras pārveidošanā par "kapsētu" un "nospiedošas politikas" īstenošanā imigrācijas jomā.
"Bēgļu krīzi nevar atrisināt, pārdurot viņu laivas un pametot tos, kuri meklē sev labāku dzīvi, uzceļot viņiem sienas vai ievietojot koncentrācijas nometnēs. Šis krīzes risinājums ir saistīts ar tādiem centieniem, kas novērtē cilvēkus un cilvēku dzīvības. Mēs redzam Grieķijas pastiprinātās imigrantu vajāšanas Egejas jūrā un Vidusjūras austrumu daļā.
Grieķija turpina pārvērst Egejas jūru par bēgļu kapsētu, izmantojot nelikumīgas un neapdomīgas atstumšanas," uzsvēra Erdogans.
Berlīnē bāzētā tiesību grupa "Mare Liberum" vainu veļ uz abām pusēm, norādot, ka Turcija un Grieķija pierobežas reģionā katru dienu izdara sistemātiskus cilvēktiesību noziegumus pret cilvēkiem, kas pārvietojas. Savukārt retorika no abām pusēm kalpo tikai tam, lai pielietu eļļu ilgstošajam konfliktam starp Ankaru un Atēnām, nevis lai aizsargātu šos cilvēkus.
Migranti joprojām izmanto dažādus veidus un maršrutus, lai nokļūtu Eiropā. Grieķija pagājušajā gadā pabeidza būvēt 40 kilometrus garu sienu pie tās robežas ar Turciju, jo pastāv bažas, ka talibu atgriešanās Afganistānā varētu izraisīt patvēruma meklētāju pieplūdumu. Lai gan spiediens uz Grieķijas robežām vairs nav tik liels, kāds tas bija migrantu krīzes laikā pirms vairākiem gadiem, tomēr pēdējā gada laikā migrantu skaits nedaudz ir audzis.
Grieķu žurnāliste Dafne Tolisa stāstīja: "Nevarētu teikt, ka tagad būtu jauns vilnis. 2015. un 2016. gadā dienā ieradās aptuveni 2000–3000 migrantu. Šogad esam novērojuši nelielu pieaugumu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Kopš 2016. gada pastāv Eiropas Savienības un Turcijas vienošanās, kas pašlaik nedarbojas pandēmijas dēļ. Turcija kopš 2020. gada marta vairs nepieņem atpakaļ migrantus, kas šeit tiek atraidīti."
Vēl oktobra sākumā divos nesaistītos negadījumos Vidusjūrā nogrima divas laivas ar migrantiem, kas no Turcijas bija ceļā uz Eiropu. Gāja bojā vairāk nekā 20 cilvēku. Viena no laivām apgāzās pie Lesbas salas, otra – pie Kitiras salas. Abās laivās kopā bija 135 cilvēki. Grieķijas premjers Kirjaks Micotakis pēc nelaimes uzsvēra, ka nepieciešams rast veidus, kā cīnīties ar problēmu, pirms migranti sasniedz Grieķiju.
Micotakis norādīja: "Es uzskatu, ka ir pienācis laiks patiesi sadarboties pašā pamatā, lai izvairītos no šādu incidentu atkārtošanās nākotnē un pilnībā izskaustu kontrabandistus, kas upurē nevainīgus cilvēkus, izmisušus cilvēkus, kuri cenšas sasniegt Eiropas kontinentu peldlīdzekļos, kas acīmredzami nav derīgi kuģošanai."
Bīstamais ceļš neaptur migrantu mēģinājumus no Turcijas doties uz Grieķiju vai Itāliju, cerot nonākt Eiropas Savienībā. Daudzos gadījumos migrantu laivas ir sliktā stāvoklī un ar pārāk daudz pasažieriem.
