Panorāma

Iedzīvotājiem grūti formulēt uzdevumus jaunajiem EP deputātiem

Panorāma

Ukrainā pirsmtermiņa prezidenta vēlēšanas

Daudzviet Ukrainas austrumos vēlēšanas nenotiek

Ukrainas prezidenta vēlēšanas Doņeckā nav notikušas; vēlēšanu iecirkņus neizdevās atvērt

Ukrainas austrumos vēlēšanas paredzētajos iecirkņos lielākoties nav notikušas. Tās karstākajos konflikta punktos, kā arī Doņeckā un Luganskā nav ļāvuši organizēt separātistu kaujinieki, bieži vien arī izmantojot vardarbīgas metodes. Balsojums noticis vien vietās, kuras kontrolē Ukrainas bruņotie spēki. 

Vēl sestdien bija neliela cerība, ka vēlēšanu iecirkņi lielākajā Austrumukrainas pilsētā Doņeckā varētu tikt atvērti, taču svētdien skaidrs – pilsētā vēlēšanas nav notikušas. Saņemtas ziņas, ka separātistu kaujinieki apšaudījuši automašīnu, kas vedusi vēlēšanu biļetenus no lidostas.

Doņeckā tika mēģināts atvērt vienu iecirkni, taču kaujinieki to aizslēdzas jau pēc desmit minūtēm.

„Es nevarēju nobalsot, jo mans iecirknis un visi pārējie Doņeckas pilsētas iecirkņi ir slēgti un mēģinot tos vērt vaļā atbrauc cilvēki ar automātiem un vienkārši iecirkņus slēdz. Es domāju, ka šo cilvēku vadība – tie ir teroristi, bet viņu atbalstītāji vienkārši maldās, tāds ir mans viedoklis,” saka Doņeckas iedzīvotāja Lilija.

Slovjanskas un citu karstāko punktu apkārtnē jau iepriekš bija skaidrs – balsojums nenotiks. Tur kaujinieki ielauzās un iebarikādēja vairākās reģionālajās vēlēšanu komisijās.

Daļa cilvēku drošības spēku apsardzē spēja nobalsot Mariopolē, kas ir viena no lielākajām reģiona pilsētām. Balsot bija iespējams arī Krasnoarmijskā, kur darbojās visi vēlēšanu iecirkņi. Tomēr, kā novēroja Latvijas Televīzija, cilvēku vēlēšanu iecirkņos bija maz, iespējams, baiļu dēļ vai izpaudās nevēlēšanās atbalstīt nevienu no kandidātiem.

„Protams, ka bail, kuram tad nav bail. Pagaidām šeit stāvam, cenšamies nodrošināt, lai vēlēšanas notiktu - ko gan mums citu darīt. Ne visi Doņeckas apgabalā atbalsta kādu no kandidātiem, bet viņi paši izteiksies, tā ir viņu izvēle,” saka vēlēšanu komisijas vadītājs Ruslans Tovščiks.

„Krasnoarmijskā bija jūtams, ka liela daļa iedzīvotāju simpatizē separātistiem, lai gan pilsētu no separātistiem norobežojuši bruņotie spēki,” stāsta Toms Pastors.

Tikmēr Doņeckā kaujinieki ieradās uz mītiņu Ļeņina laukumā, izrādot savu spēku un šaujot gaisā. Tur notika dažādas uzrunas, kuru konteksts bijis klaji agresīvs un vērsts pret Ukrainu un Rietumiem.

„Tā tiešām bija padomju stilā ieturēta izrāde zem Ļeņina pieminekļa,” vērtē LTV žurnālists.

Jau vēstīts, ka krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad toreizējais prezidents Viktors Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Kijevā sākās portesti, kas pārauga vardarbīgās sadursmēs ar milicijas specvienību. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki.

Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.

Pēc politiskās krīzes Krievija faktiski anektēja Krimu, un pēc tam prokrieviski noskaņotie kaujinieki sāka nemierus arī Austrumukrainā, kur valdības spēki joprojām īsteno pretterorisma operāciju. Jau iepriekš pastāvēja bažas par prezidenta vēlēšanu norisi Austrumukrainas apgabalos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti