„Ņemot vērā visus enerģētikas objektus Krimā, mēs varam runāt par simtiem miljardu dolāru, kurus zaudēja Ukraina enerģētikas jomā. Mēs uzskatam, tie ir aptuveni 300 miljardi,” sacījis ministrs.
Ministrs arī uzsvēris – ja rudenī un ziemā apkures sezonas laikā Ukrainā trūks enerģētisko jaudu, jo Donbasā kauju dēļ var būt bojāti enerģiju ražojošie objekti, arī Krimas elektroapgāde būs ierobežota.
Jau ziņots, ka pēc aprīlī notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Ukraina vairākkārt norādīja, ka Krievija atbalsta separātistus un kaujinieki Ukrainas teritorijā nonāk cauri Krieviju, arī NATO fiksēja krievu armijas koncentrēšanos Ukrainas pierobežā.
Maija nogalē ievēlētais prezidents Petro Porošenko piedāvāja miera plānu un izsludināja pamieru, taču separātisti turpināja apšaudes un no 1.jūlija pamiers pārtraukts, un turpinās ukraiņu armijas cīņa ar teroristiem. Krievija vārdos atbalsta miera plānu, tai pašā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins 1.jūlijā paziņoja, ka Krievija izmantos visu savu arsenālu tautiešu aizsardzībai ārzemēs.
