Tādas atļaujas tiks izsniegtas gan tiem, kas tikai nākamgad ieradīsies Lietuvā, gan tiem, kas jau ir valstī.
"Šī procesa digitalizācija ietaupīs daudz laika ukraiņu bēgļiem, brīvprātīgajiem, kuri viņiem palīdz, un pašvaldības darbiniekiem," sacīja Migrācijas departamenta direktore Evelīna Gudzinskaite.
Ukrainas kara bēgļiem, kas jau ir Lietuvā, pagaidu uzturēšanās atļaujas saņemšanai nebūs jāapmeklē Migrācijas departamenta nodaļa. To varēs izdarīt tiešsaistē.
Pēc informācijas pārbaudes un pieejamo datu salīdzināšanas Migrācijas departaments izsniegs digitālo pagaidu uzturēšanās atļauju, kas būs spēkā no 2023. gada 5. martam līdz 2024. gada 4. martam.
Bēgļi dokumentu varēs saglabāt digitāli vai izdrukāt.
Jauniem kara bēgļiem būs iespēja dokumentus iesniegt elektroniski, tomēr viņiem būs jādodas arī uz Migrācijas departamenta nodaļu.
Ukrainas kara bēgļiem visi pakalpojumi saistībā ar pagaidu uzturēšanās atļauju ir bezmaksas, bet ar citu pamatojumu izsniegtās uzturēšanās atļaujas arī turpmāk tiks izsniegtas plastikāta kartes formātā ar noteiktu valsts nodevu.
Kopš kara sākumā Lietuvā reģistrēti 71 877 Ukrainas kara bēgļi. Gandrīz 68 000 saņēmuši pagaidu uzturēšanās atļauju Lietuvā pagaidu aizsardzības vai humānu apsvērumu dēļ.
5082 cilvēki ir devušies prom no Lietuvas vai ar viņiem nav iespējams sazināties, liecina Migrācijas departamenta dati.
Savukārt 2726 pieteikumu izskatīšana ir izbeigta, jo personas ir devušās prom no Lietuvas vai lūgušas pagaidu uzturēšanās atļauju ar citu pamatojumu, galvenokārt nodarbinātību.
23 personām uzturēšanās atļauja Lietuvā atteikta, jo viņi nav uzskatāmi par kara bēgļiem.
