"Daudzos aspektos tā ir informatīvā operācija un manipulācija. Viņi izved skaidru naudu, serverus, tā saukto okupācijas varu. Mēģina radīt ilūziju, ka viss zaudēts. Bet vienlaikus viņi tur ieved jaunas karaspēka vienības un gatavo pilsētas ielas aizsardzībai," intervijā aģentūrai "Ukrainska pravda" stāsta Budanovs.

"Okupanti ņem aprīkojumu no slimnīcām, valsts iestādēm un privātajiem uzņēmumiem. Viņi sakravā vērtīgu aprīkojumu un ved to uz Dņepras upes kreiso krastu un tad kaut kur uz Krimu," vēsta Hersonas reģionālās padomes deputāts Serhijs Klans.

Okupantu spēki riskē nokļūt aplenkumā

Budanovs norāda, ka Ukrainas ofensīvas rezultātā Krievijas spēki riskē nokļūt aplenkumā, piemēram, ja ukraiņiem izdosies pārņemt savā kontrolē Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) dambi, kas pašlaik ir arī vienīgā normāli funkcionējošā satikmes artērija pār Dņepras upi.

Ja tas notiks, pēc Budanova domām, Krievijas spēki var nokļūt līdzīgā situācijā, kā pavasarī notika ar Ukrainas aizstāvjiem Mariupoles pilsētā, kas tika pilnībā ielenkti un vēlāk bija spiesti padoties.

Budanovs arīdzan norāda, ka okupanti varētu uzspridzināt Kahovkas HES dambi, izraisot lielus plūdus un ekoloģisko katastrofu. Pēc viņa domām, šādā gadījumā tiktu aizkavēta Ukrainas spēku virzīšanās uz priekšu, bet ne ilgi, uz pāris nedēļām.

Vienlaikus dambja uzspridzināšana radītu nopietnas sekas arī okupantiem, jo tiktu pārtraukta Krimas apgāde ar ūdeni. Tāpat nāktos apturēt pašlaik okupantu kontrolē esošās Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) darbību, jo nevarētu darbināt dzesēšanas sistēmas.

Budanovs vēsta, ka patlaban okupanti ir daļēji mīnējuši Kahovkas HES dambi, bet ar to nepietiek, lai dambi sagrautu pilnībā.

"Lai sagrautu šādu konstrukciju, vajadzētu desmitiem tonnu sprāgstvielu, kas turklāt ir pareizi jāizvieto. Nevar vienkārši blakus nolikt ar spridzekļiem piekrautu "KaMAZ" automašīnu; tas neko nedos," skaidro Budanovs.

Krievijas netīrā cīņa

Ukrainas un rietumvalstu amatpersonas tikmēr noraida Krievijas apgalvojumus, ka Ukraina gatavojoties izmantot tā saucamo "netīro bumbu" savā teritorijā, lai pēc tam vainotu Krieviju masu iznīcināšanas ieroču pielietošanā. Militārie analītiķi domā, ka šo paziņojumu mērķis ir radīt informatīvo troksni.

24. oktobrī aprit astoņi mēneši kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Militārie analītiķi uzskata, ka iniciatīva frontē ir Ukrainas armijai, bet Krievijas spēki atsevišķās vietās ir spiesti atkāpties.

Tāpēc pieaug bažas, ka Kremlis varētu izmantot kodolieročus vai kādus citus masu iznīcināšanas ieročus Ukrainas teritorijā, lai atmaksātu neveiksmes kara laukā.

Plašu uzmanību ir izpelnījušies Krievijas paziņojumi, ka Ukrainas bruņotie spēki it kā plāno savas valsts teritorijā uzspridzināt "netīro bumbu" jeb sprāgstierīci, kas var saturēt radioaktīvus materiālus, bet pēc tam vainot Krieviju.

Par to svētdien vispirms vēstīja Krievijas valsts informācijas aģentūra "RIA Novosti", bet pēc tam to telefonsarunās ar vairākiem NATO dalībvalstu kolēģiem apgalvoja arī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Reaģējot uz šiem Krievijas paziņojumiem, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka viss "netīrais" šajā karā ir saistīts ar Krieviju.

"Ja Krievija zvana un saka, ka Ukraina it kā kaut ko gatavo, tas nozīmē vienu: Krievija to visu jau ir sagatavojusi.

Uzskatu, ka tagad pasaulei jāreaģē pēc iespējas skarbāk. Ja Krievija atkal gatavojas paaugstināt likmes un spert vēl vienu eskalējošu soli, tad tai jau tagad pirms jebkādiem jauniem "netīrumiem" ir jāparāda, ka pasaule to nenorīs," paziņoja Zelenskis.

"Jau paši Krievijas draudi par kodolieroču izmantošanu ir pamats gan jaunām sankcijām, gan atbalsta Ukrainai stiprināšanai. Jo spēcīgāk mūs atbalstīs , jo ātrāk šis karš un visi iespējamie Krievijas draudi beigsies. Kad teroristu valsts paaugstina likmes, tai jājūt, ka tas nedarbosies."

Krievija mēģina sašķelt NATO

Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka viņa valsts rīcībā nav "netīrās bumbas", jo Ukraina ievēro pašas parakstīto Kodolieroču neizplatīšanas līgumu. Viņš norādīja, ka krievi bieži apsūdz citus tajā, ko paši plāno darīt.

Arī Ukrainas sabiedrotie netic Krievijas apgalvojumiem. ASV, Lielbritānijas un Francijas kopīgā paziņojumā teikts, ka tās noraida Krievijas acīmredzami nepatiesās apsūdzības, kuru nolūks esot radīt priekšnoteikumus konflikta saasināšanai.

ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi uzskata, ka Krievijas izteikto apsūdzību mērķis bija sēt šaubas rietumvalstīs par to, vai turpināt piegādāt militāro palīdzību Ukrainai, kā arī mēģināt sašķelt NATO dalībvalstis.

Taču domnīcas analītiķi šaubās, ka Krievija pati gatavotos pielietot "netīro bumbu". Maskavas paziņojumi drīzāk esot daļa no informatīvā kara, jo arī iepriekš Krievija bez jebkādiem ticamiem pierādījumiem ir apgalvojusi, ka Ukraina mēģina iegūt masu iznīcināšanas ieročus.

Informatīvais troksnis

Šai versijai piekrīt arī ukraiņu militārais eksperts Serhijs Grabskis. Viņš uzskata, ka Krievija ar saviem paziņojumiem mēģina radīt informatīvo troksni, lai palēninātu Ukrainas armijas pretuzbrukumus frontē un piespiestu Ukrainas sabiedrotos pārliecināt Kijivu sēsties pie sarunu galda.

"Krievija, kā vienmēr, izmanto šādas lietas, lai apsūdzētu Ukrainu tajā, ko pati Krievija gatavojas darīt vai plāno darīt. Jo Ukrainai prātā nevarētu ienākt radīt tādu lietu kā "netīrā atombumba".

Krievija šādu radioloģisku bumbu varētu izmantot gan Hersonas virzienā, jo pretinieks mēģina apturēt mūsu karaspēka kustību uz priekšu, gan citās vietās.

Bet pašreizējos apstākļos, kad Krievija kontrolē [Zaporižjas] atomelektrostaciju, incidentu šajā atomspēkstacijā varētu pielīdzināt uzbrukumam ar "netīro atombumbu"," Grabskis sacīja intervijā telekanālam "Freedom".

Tikmēr Krievija turpina apšaudīt Ukrainas civilo infrastruktūru. Ukraina bruņoto spēku ģenerālštābs ziņo, ka aizvadītajā diennaktī visā valstī ir notikuši vismaz raķešu un 28 aviācijas triecieni, kā arī 65 uzbrukumi ar reaktīvās artilērijas iekārtām. To rezultātā nogalināti vismaz seši civiliedzīvotāji, bet vēl pieci ievainoti.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.