Ukrainas Centrālās bankas vadītāja Valērija Gontareva otrdien vērtēja, ka valsts piedzīvojusi smagāko gadu kopš Otrā pasaules kara. Viņa paziņoja, ka Ukrainas iekšzemes kopprodukts samazinājies par 7,5%. Savukārt gada inflācija sasniegusi 21% atzīmi. Gontareva arī norādīja, ka nacionālās valūtas grivnas vērtība samazinājusies par 50%.
Tajā pašā laikā viņa uzstāja, ka Kijeva ar optimismu raugās uz 2015.gadu, un pauda uzskatu, ka „tas, ko [Ukraina] pieredzējusi šogad, vairs nekad neatkārtosies.”
Šī gada laikā Ukrainas rezerves samazinājās vairāk nekā uz pusi. Varasiestādēm cenšoties atbalstīt grivnu un novirzot līdzekļu armijai cīņai pret prokrieviskajiem kaujiniekiem, valūtas rezerves nokritās zem desmit miljardu ASV dolāru atzīmei pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā.
Galu galā, Starptautiskā Valūtas fonda mudināta, Ukrainas Centrālā banka pārtrauca atbalstu grivnai, ļaujot tai brīvi peldēt. Tagad valūtas vērtība ir sarukusi no aptuveni 8 grivnām par ASV dolāru šā gada sākumā līdz gandrīz 16 grivnām par dolāru šobrīd.
Aptuveni pusi vērtības zaudējusi gan Ukrainas grivna, gan Krievijas rublis - abas ir valūtas, kam šī gada laikā pasaulē klājies visgrūtāk. Gontareva paziņojumos spēra visai neparastu soli, atzīstot, ka „kā persona, viņa ir priecīga redzēt to, kas notiek ar rubli.” Tajā pašā laikā viņa brīdināja, ka rubļa kritums arī padarījis Ukrainas eksportu uz Krieviju dārgāku, un līdz ar to kaitējis arī ukraiņu uzņēmējiem.
Ukrainas Centrālās bankas vadītāja ar šiem komentāriem nāca klajā dienu pēc tam, kad parlaments pieņēma nākamā gada budžetu, kurā paredzēti taupības pasākumi un nodokļu politikas izmaiņas. Paredzēts arī, ka augs gāzes cenas mājsaimniecībām. Šīm reformām vajadzētu palīdzēt saņemt Starptautiskā Valūtas fonda un citu aizdevēju palīdzību.
Otrdien preses konferencē premjers Arsēnijs Jaceņuks aizstāvēja budžeta projektā ietvertos principus. Viņš paziņoja, ka īstas reformas ir tēriņu samazināšana un cīņa pret korupciju. Bet „vienkārši samazināt visus nodokļus un paaugstināt visas algas un pensijas” viņš nosauca par populismu, kas Ukrainā „turpinājies pēdējos 23 gadus”.
Jaceņuks pieskārās arī jautājumam par Krimas aneksiju. Premjers atzina, ka tuvākajā laikā Kijevai pussalu neatgūt, bet pauda pārliecību, ka kādu dienu tas notiks:
„Ģeopolitiski ātras atbildes attiecībā uz Krimu nav. Tas ir, šobrīd neapstāv ātra un vienkārša atbilde uz to, kā atgūt Krimu. Bet tās aneksiju neviens nav atzinis. Krima bija un paliek Ukrainas teritorija. Ja Dievs mums palīdzēs, tad kontroli pār Krimu atgūsim vēl mūsu laikā. Ja nē, tad to izdarīs mūsu bērni vai mazbērni.”
Jānorāda, ka ASV prezidents Baraks Obama paudis viedokli, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, anektējot Krimu, pieļāvis „stratēģisku kļūdu”. Viņš norādīja, ka sankcijas Krievijas ekonomiku padarījušās ievainojamāku gadījumā, ja strauji mainās naftas cenas. Un tagad, tām samazinoties, Krievijai radušās „milzīgas grūtības”, pauda Obama.
