"Es ierosinu pagaidu aizliegumu preču kustībai" starp Ukrainu un Krimu, to Jaceņuks paziņoja valdības sēdē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Petro Porošenko.
Viņš iepriekš rosināja valdībā apspriest šo jautājumu.
Tikmēr bez elektrības palikušajā Krimas pussalā izsludināta ārkārtējā situācija, un svētdien, 22. novembrī, veidojās milzīgas rindas pārtikas veikalos, degvielas uzpildes stacijās un pie bankomātiem.
Elektriķu brigādes ir gatavas sākt elektrolīniju remontu Hersonas apgabalā, taču viņu darbu traucē Krimas blokādes aktīvisti. Viņi paziņojuši, ka nepieļaus elektroapgādes atjaunošanu pussalā un pat iesaistījušies sadursmēs ar likumsargiem, kas centās nodrošināt piekļuvi elektrolīnijām.
Kā vēstīts, Krimas pussala daļēji ieslīgusi tumsā pēc tam, kad Hersonas apgabalā tika uzspridzināti elektrolīniju balsti. Tajā brīdī bez elektrības palika 1,8 no 2,3 miljoniem pussalas iedzīvotāju.
Lielākajās pilsētās izmanto ārkārtas elektroenerģijas krājumus un gāzes turbīnu ģeneratorus, taču pilnībā Krima sevi ar elektrību nespēs nodrošināt, ņemot vērā, ka 70% no tai vajadzīgās elektroenerģijas nodrošina piegādes no blakus esošajiem Ukrainas apgabaliem.
"Ukrenergo" vadība prognozējusi, ka postījumus pilnībā varētu novērst divu līdz četru dienu laikā – ja vien darbs netiek traucēts.
Jau ziņots, ka Krievija anektēja Krimu pērn martā. Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā un visi pussalas iedzīvotāji tika atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Šādu lēmumu Krievija pieņēma, balstoties uz pērn martā notikušā referenduma rezultātiem, saskaņā ar kuriem vairākums Krimas iedzīvotāju atbalstījuši pievienošanos Krievijai. Referendumu neatzīst Kijeva un starptautiskā sabiedrība.
