Turcija paudusi gatavību sarīkot Ukrainas un Krievijas prezidentu tikšanos, bet starp ASV un Krieviju notikusi pirmā augsta līmeņa saruna kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tikmēr, nespējot gūt vērā ņemamus panākumus, Krievijas armija turpina uzlidojumus un apšaudes dažāda veida infrastruktūrai un civilajiem objektiem. Kopumā iznīcināti aptuveni 3500 dažādi infrastruktūras objekti.
Ukraina pieprasa reālas drošības garantijas
Kremlis trešdien paziņoja, ka Ukrainas kļūšana par neitrālu valsti ar statusu, kas pielīdzināms Zviedrijai un Austrijai, tiek apspriests sarunās ar Kijivu, un tas būtu "kompromiss".
“Tas ir variants, kas šobrīd tiek apspriests un ko var uzskatīt par kompromisu. Situāciju attiecībā uz Ukrainu var uzlabot ar vienošanos, kas panākta sarunās starp Krievijas un Ukrainas delegācijām,” apgalvo Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Tikmēr miera sarunu Ukrainas delegācijas loceklis Mihailo Podoļjaks trešdien uzsvēra, ka Ukraina pieprasa īpašu neitralitātes variantu ar drošības garantijām, kas būtu juridiski precīzas, nevis tikai protokola rakstura.
“Mēs saprotam mūsu partneru mēģinājumu arī turpmāk sarunu procesā būt iniciatīvas pusei. No šejienes arī runas par neitralitātes Zviedrijas vai Austrijas modeli. Bet Ukraina šobrīd atrodas tiešā kara stāvoklī ar Krieviju. Tāpēc modelis var būt tikai ukraiņu un tikai ar juridiski precīzām drošības garantijām. Ko tas nozīmē?
Pirmkārt, absolūtas drošības garantijas. Un tas nozīmē, ka puses – garantiju parakstītājas – nestāv malā, ja notiek uzbrukums Ukrainai, kā tas ir šodien, bet aktīvi piedalās Ukrainas pusē konfliktā un oficiāli nodrošina mums tūlītēji nepieciešamā bruņojuma apjomus.
Otrkārt, Ukraina vairs negrib būt atkarīga no birokrātiskām procedūrām, kas ļauj vai neļauj slēgt debesis tām pašām spārnotajām raķetēm. Mums ir nepieciešamas tiešas un stingras garantijas, ka debesis obligāti tiks slēgtas.”
Turcija paziņojusi, ka ir gatava sarīkot savā valstī Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanos. Bet Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacījis, ka Maskava ir gatava trīspusēju sarunu turpināšanai starp Ukrainas, Krievijas un Turcijas ārlietu ministriem.
Krievija kļuvusi par teroristisku valsti
Nespējot gūt vērā ņemamus panākumus, Krievijas armija turpina uzlidojumus un apšaudes dažāda veida infrastruktūrai un civilajiem objektiem. Kopumā iznīcināti aptuveni 3500 dažādi infrastruktūras objekti, un Krievijas karaspēka uzbrukumos cietušas arī 117 Ukrainas slimnīcas, no kurām septiņas nebūs iespējams atjaunot. Ukrainas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka karā bojā gājuši vairāk nekā 100 bērni.
Savukārt Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis trešdien sacījis, ka Ukrainai pēc kara ar Krieviju būs vajadzīgi vairāki gadi atmīnēšanai, jo bez tās neviena objekta atjaunošana nebūs iespējama. Viņš arī aicināja citu valstu kolēģus Eiropā un visā pasaulē gatavot savas grupas, speciālistus un tehniku, lai tās varētu atbraukt uz Ukrainu un palīdzēt objektu atmīnēšanā.
Šonedēļ Kijivu apmeklēja Polijas, Čehijas un Slovēnijas premjerministri un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis visus Ukrainas draugus apmeklēt Kijivu. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis gatavību organizēt šādas rietumvalstu līderu vizītes uz Ukrainu. Trešdien aprit astoņi gadi kopš Krimas referenduma, un to savā kārtējā videovēstījumā pieminēja arī Zelenskis.
“Krievijas valsts ir kļuvusi par atklātu teroristu un tai nav kauna... Bez Krievijas atzīšanas par teroristisku valsti nebūs iespējams atjaunot Ukrainai taisnīgumu, nebūs iespējams atjaunot starptautisko kārtību. Šajā dienā pirms astoņiem gadiem Krievija organizēja viltus referendumu mūsu Ukrainas Krimā. Tā bija drošības arhitektūras iznīcināšana. Ja pasaule būtu reaģējusi vismaz uz pusi no tā, kā tā reaģē tagad, mums nebūtu šī iebrukuma un astoņus gadus ilga kara Donbasā.”
Ukraina prasa amerikāņiem ieročus
Zelenskis trešdien uzrunājis arī ASV Kongresu, atkārtoti aicinot ASV likumdevējus noteikt lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas vai vismaz nosūtīt Ukrainai iznīcinātājus. Jāpiebilst, ka divas Kongresa amatpersonas telekanālam NBC pavēstījušas, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apsver iespējas piegādāt Ukrainai tā dēvētos dronus kamikadzes – vismodernākās spārnotās raķetes, ar kurām būtu iespējams veikt triecienus Krievijas tankiem un artilērijas pozīcijām no vairāku kilometru attāluma.
Lēmums vēl nav pieņemts, bet Baltā nama amatpersonas turpina spriest, vai droni būtu iekļaujami jaunajā militārās palīdzības paketē, par ko turpinās diskusijas.
Bet pirmajā augsta līmeņa kontaktā starp Vašingtonu un Maskavu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien sazvanījušies ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans un Krievijas Drošības padomes sekretārs, ģenerālis Nikolajs Patruševs. Salivans atkārtoti paudis ASV iebildumus pret iebrukumu Ukrainā.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
