Ukrainā notiek otrais Krimas platformas samits. Ko tajā gaida?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 8 mēnešiem.

Otrdien, 23. augustā, Ukrainā notiks jau otrais Krimas platformas samits. Tā ir starptautiska iniciatīva, kuras mērķis ir meklēt veidus, kā panākt Krievijas okupētās Krimas atgriešanos Ukrainas sastāvā. Kara dēļ samits šogad notiek virtuāli, taču Ukrainas amatpersonas ir apņēmības pilnas starptautisko uzmanību Krimai tikai palielināt.

Ukrainā notiek otrais Krimas platformas samits
00:00 / 04:08
Lejuplādēt

Tieši pirms gada, 2021. gada 23. augustā, Kijivā notika Krimas platformas dibināšanas samits. Tajā piedalījās 43 valstu, kā arī četru starptautisko organizāciju, tostarp Eiropas Savienības un NATO, pārstāvji. Krimas platforma ir paredzēta kā diplomātiska iniciatīva un nākotnē arī kā starptautiski konsultatīvs un koordinējošs mehānisms, kas ļautu nākotnē atgriezt Krievijas anektēto Krimu Ukrainas sastāvā un palīdzētu šim jautājumam nepazust no politiskās dienaskārtības.

Krievijas spēkiem iebrūkot Ukrainā, jautājums par Krimas atgūšanu ir ieguvis jau pavisam citu nokrāsu. Vēl pagājušajā gada samitā liels uzsvars tika likts uz nepieciešamību ar Krieviju diskutēt diplomātiskā ceļā. Maskava iepriekš gan ir atkārtoti uzsvērusi, ka Krimas piederības jautājums tai ir slēgts un netiks apspriests. Taču, kā ir izteicies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, šogad Krimas gaisā ir jūtams, ka okupācija ir īslaicīga un Ukraina atgriežas.

Kā norādīja Krimas platformas dienesta vadītāja Ukrainas prezidenta pārstāvniecībā Krimā Marija Tomaka, no pašiem ukraiņiem ir atkarīgs tas, cik ļoti Krimas jautājums tiek aktualizēts ārpus valsts robežām. “Mēs viennozīmīgi varam teikt, ka Krima pašlaik diezin vai ir pasaules uzmanības centrā. Mēs saprotam, ka Ukrainas kontinentālajā daļā situācija ir dramatiska, gan ņemot vērā apšaudes, gan cilvēku upurus. Diemžēl Krima pašlaik ir Krievijas armijas aizmugure un tai tik daudz uzmanības netiek pievērsts.

Taču pirmās Krimas platformas galvenā mācība ir tāda, ka pasaule par Krimu būs ieinteresēta tik daudz, cik aktīvi šo jautājumu virzīs Ukraina.

Pateicoties Krimas platformai, mēs pagājušajā gadā redzējām milzīgu intereses pieaugumu par Krimu. Un šogad, par spīti sarežģītajai situācijai, no Ukrainas puses tiek darīts viss, lai šo interesi par Krimu vēl vairāk palielinātu,” sacīja Tomaka.

Ukrainas varas iestādes ir paziņojušas, ka pašlaik jau gatavo ekonomisko plānu Krimas atjaunošanai pēc tās atbrīvošanas. Ukrainas prezidenta pārstāve Krimā Tamila Taševa no savas puses piebilda, ka viens no apspriežamajiem jautājumiem būs arī Krimas nākotnes statuss: “Kā izskatīsies Krima pēc deokupācijas?

Tā pilnīgi noteikti būs Ukrainas daļa ar atsevišķām paplašinātām tiesībām Krimas tatāriem.

Visas pārējās lietas pašlaik vēl tiek apspriestas: vai tā būs autonomija pašreizējā formā, vai tas būs vienkāršs reģions, vai tas būs apgabals, vai nacionāli teritoriāla autonomija.”

Krimas tatāru tautas medžlisa jeb kongresa priekšsēdētājs Refats Čubarovs uzskata, ka dialogs ar agresoru pēc 24. februāra vairs nav vietā. Viņš ir piedāvājis rezolūcijas projektu, kas būtu jāparaksta samita dalībniekiem.

Čubarovs arī norāda, ka jau tagad ir nepieciešams strādāt pie pussalas attīstības plāna pēc tās atbrīvošanas: “Mūsu valstij ir jātiek skaidrībā par autonomijas formu. Par to, ka Krimas autonomijai ir jāsaglabājas, nevienam šaubu nav. Taču jautājums ir, kāds būs šīs autonomijas saturs un kāds būs šīs autonomijas izveidošanas pamats. Mēs savulaik sagatavojām šādus piedāvājumus, un tie pašlaik ir uz prezidenta galda. Es esmu pārliecināts, ka jau pēc uzvaras karā mēs noteikti nonāksim līdz izmaiņām Ukrainas konstitūcijā un sadaļā par Krimas autonomo republiku veiksim tādas izmaiņas, kas vienlīdz nodrošinās gan cilvēktiesības, gan atjaunos citas Krimas tatāru pamatiedzīvotāju pamattiesības. Par to man šaubu nav.”

Līdz šim eksperti ir atzinuši, ka Krimas platforma, lai arī vērtējama ļoti atzinīgi, savus sākotnējos mērķus nav sasniegusi. Arī ar jaunu platformas dalībvalstu piesaisti īsti nav veicies, kaut arī tiek prognozēts, ka šogad samitā varētu piedalīties vēl 10 valstu pārstāvji.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti