Pēc viņa vārdiem, uzvarēt okupantus ir iespējams tikai ar spēcīgu un vienotu armiju. Bet tikmēr Ukrainas parlamentā izveidota deputātu grupa, kura strādās pie veidiem, kā atgrūt Krimu, arī neizslēdzot spēka scenāriju.
Lai arī piektdien Minskā plānotās trīspusējās sarunas par situācijas stabilizēšanu Ukrainas austrumos tika atceltas, pagājušajā naktī tomēr notika apmaiņa ar karagūstekņiem, par ko Ukrainas varasiestādes un separātiskie kaujinieki bija vienojušies pēc ilgstošām sarunām.
Vasiļkova militārajā lidlaukā prezidents Petro Porošenko piektdien sagaidīja lidmašīnu ar 145 atbrīvotajiem ukraiņu karavīriem un drošībniekiem, bet vēl četrus cilvēkus plānots atbrīvot sestdien. Ukrainas bruņoto spēku, nacionālās gvardes un brīvprātīgo bataljonu kareivji gūstā bija atradušies no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem. Prezidents Porošenko solījis, ka tiks darīts viss iespējamais, lai tiktu atrasti un atbrīvoti visi gūstekņi, kuru varētu būt vēl aptuveni 450.
Tikmēr Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksandrs Turčinovs norādījis, ka nekādas starptautiskas sarunas un sankcijas Ukrainu aizstāvēt nevarēs – to varēs izdarīt tikai spēcīga un vienota armija un tādas izveide ir galvenā prioritāte. Turčinovs arī pieļauj, ka gadījumā, ja situāciju Donbasa reģionā neizdosies atrisināt mierīgā ceļā, valstī tomēr varētu ieviest kara stāvokli.
Turčinovs norādījis, ka Valsts prezidents Porošenko ne mirkli nešaubīsies par karastāvokļa ieviešanu, ja redzēs, ka citu iespēju nav. Pēc Turčinova vārdiem, prezidents jau ir adekvāti izvērtējis situāciju un dara visu iespējamo, lai nodrošinātu situācijas attīstību mierīgā ceļā. Pašlaik nemiernieki katru dienu aptuveni 20 reižu pārkāpjot pamiera noteikumus un Ukrainas pusei nav nekādu citu alternatīvu, kā vien uzvarēt un atbrīvot Ukrainu, sākot no Donbasa un beidzot ar Krimu.
Piektdienas vakarā Ukrainas prezidents tviterī paziņoja, ka ukraiņu spēku kontrolē pilnībā nonākusi arī Čongaras pussala. Caur šo reģionu iet ļoti nozīmīgas automaģistrāles un dzelzceļa līnijas, kas savienot Ukrainu ar Krimas pussalu. Decembra sākumā tika saņemtas ziņas par Krievijas spēku atvilkšanu no Hersonas apgabala, taču Čongarā esot palikuši tā dēvētie kontrolējošie spēki.
Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka Ukraina sākot ar sestdienas rītu ir pārtraukusi kravas un pasažieru vilcienu satiksmi uz Krimu. Ukrainas dzelzceļa kompānijas paziņojumā norādīts, ka šādi pasākumi eieviesti ar mērķi garantēt pasažieru drošību.
Bet tikmēr Ukrainas parlamenta deputāts Jūlijs Mamčurs neizslēdz, ka nākotnē arī Krimas pussalu varētu atgūt ar spēku. Pašlaik parlamentā ir izveidota starpfrakciju apvienība, kuras mērķis ir strādāt pie Krimas atgriešanās Ukrainas sastāvā.
Intervijā Pirmajam nacionālajam televīzijas kanālam Mamčurs, kurš savulaik bija Krimā izvietotās Beļbekas aviobāzes komandieris, norādījis, ka pašlaik Krimā dzīvo aptuveni 700 000 līdz 800 000 ukraiņu, no kuriem visi nav prokrieviski noskaņoti. Pēc deputāta vārdiem, nedrīkst aizmirst arī par ievērojamo Krimas tatāru kopienu.
