Pirmo reizi atzīmēs valstiskuma dienu
Ukrainā ceturtdiena, 28. jūlijs, ir ļoti nozīmīga diena, jo pirmo reizi tiek atzīmēta Ukrainas valstiskuma diena. Tajā tiek atzīmēti ne tikai 30 neatkarības gadi, ne tikai vairāk nekā 100 Ukrainas tautas republikas gadi, bet valstiskuma saknes, kas meklējamas tūkstoš gadu senās Kijivas Krievzemes vēsturē.
Tieši 28. jūlijā tiek atzīmēta arī Kijivas Krievzemes kristīšana. Kā nedēļas sākumā norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pēc kura pagājušā gada augusta rīkojuma šādas dienas atzīmēšana tiek ieviesta, arī šajos kara apstākļos šos svētkus ir nepieciešams atzīmēt.
Galvenokārt tāpēc, ka Ukrainas tautai ir jāatceras sava vēsture, bet tiem, kas Ukrainā ir iebrukuši, jāsaprot, ka ukraiņi savas valsts neatkarību tur augstu godā un no šīs neatkarības nekad neatteiksies. To esot pierādījuši pagātnes notikumi, un tos ignorēt nedrīkst.
Uzbrukums "graudu līgumam"
Šorīt no Ukrainas saņemtas ziņas par vairākiem raķešu triecieniem. Šoreiz trāpīts infrastruktūras objektiem Kijivas apgabala Višgorodas rajonā, kārtējiem triecieniem pakļauta Harkiva, kā arī Černihivas apgabals. Tiek apgalvots, ka no Baltkrievijas teritorijas šorīt pusstundas laikā vien izšautas 13 raķetes.
Trešdien Ukrainas varas iestādes paziņoja, ka tā ir atsākusi darbu trijās Melnās jūras ostās un, iespējams, jau šajā nedēļā varētu sākt darboties koordinācijas centrs, kas pārraudzīs graudu eksportu. Ir cerība, ka graudu transportēšana varētu atsākties jau šajā nedēļā.
Taču pagājušajā naktī saņemtas kārtējās ziņas par plašu ugunsgrēku Odesas ostā, un Ukrainas amatpersonas jau to nosaukušas par kārtējo uzbrukumu tā dēvētajam graudu līgumam, kas tika noslēgts ar ANO un Turcijas starpniecību.
Krievija gatavojot trešo bataljonu
ASV domnīcas Kara izpētes institūts pētnieki konstatējuši, ka Krievijas spēki pašlaik spēj vienlaikus īstenot tikai divas nozīmīgas uzbrukuma operācijas. Viens ir mēģinājums ieņemt Doneckas apgabala Seversku, otrs ir uzbrukums Bahmutai. Tā kā šajos virzienos ir sakoncentrēts ievērojams resursu skaits, nav iespējams uzturēt tādu pašu tempu, iekarojot teritorijas citos Ukrainas reģionos, tāpēc tiek prognozēts, ka uzbrukuma kulminācija tiks sasniegta vēl pirms kādu lielu reģionu vai pilsētu iekarošanas.
Vienlaikus tiek ziņots, ka pašā Krievijā Meijelas republikā netālu no Kazaņas uz mācībām ir nosūtīti divi brīvprātīgo bataljoni un tiek gatavots trešais bataljons, tos plānots nosūtīt uz Ukrainu.
Savukārt uz laiku okupētajās teritorijās dažādu darbu veikšanai arī tiekot ievesti Krievijas pilsoņi, jo uz vietas trūkstot kolaboracionistu.
Bet, piemēram, Mariupolē okupācijas varas iestādes turpinot aizturēt humāno palīdzību, lai piespiestu mierīgos iedzīvotājus sadarboties ar iebrucējiem.
Ukraina varētu saņemt tālās darbības raķetes
Tikmēr Ukrainas nacionālās drošības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs paziņojis, ka nepieciešamības gadījumā Ukrainai nenotrīcēs roka, lai iznīcinātu militāros mērķus arī Krievijas teritorijā.
Īpaši tas attiecoties uz objektiem, no kuriem tiek īstenotas Ukrainas teritorijas apšaudes. Pēc Daņilova vārdiem, Ukrainas pusei ir ļoti labi zināms par visiem raķešu, lidmašīnu un karakuģu veiktajiem triecieniem pa Ukrainu.
Līdz šim gan vairums ekspertu atzinuši, ka pašlaik Ukrainas rīcībā esošais bruņojums īsti neļauj izdarīt šādus prettriecienus tik lielā attālumā. Taču situācija varētu mainīties, jo, piemēram, abas ASV Kongresā pārstāvētās partijas – demokrāti un republikāņi – atbalstot tālas darbības armijas taktisko raķešu sistēmas (ATACMS) piešķiršanu Ukrainai.
Šīs sistēmas ļauj raidīt raķetes aptuveni 280 kilometru attālumā, kamēr jau tā ļoti efektīvās augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas jeb HIMARS spēj trāpīt mērķos vien aptuveni 75–80 kilometru attālumā.
Pagaidām gan netiek precizēts, vai un kad šādas sistēmas Ukrainas rokās varētu nonākt. Iepriekš ne reizi vien ir ticis uzsvērts, ka viens no priekšnoteikumiem amerikāņu sistēmu piegādēm Ukrainai ir solījumi, ka no tām netiks šauts pa mērķiem Krievijas teritorijā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
