Ukraina mudina ANO nosūtīt uz Krimu novērotāju misiju

ANO Drošības Padomē pirmdien notika vēl viena ārkārtas sēde, kurā Krievija atkārtoja savu nostāju attiecībā uz Ukrainu un Krimu. Maskavas vēstnieks arī apgalvoja, ka ievest karaspēku Ukrainā lūdzis gāztais prezidents Viktors Janukovičs. Bet Lielbritānijas, Francijas un ASV vēstnieki kritizēja Krieviju, norādot, ka tā safabricē attaisnojumus starptautisko tiesību pārkāpumiem. Kaut gan Krimā joprojām tiek bloķēti ukraiņu militārie objekti, Krievija atsaukusi karavīrus no mācībām valsts rietumos. Bet ASV paziņojušas, ka pārtrauca militāro sadarbību ar Krieviju.

Šī bija ANO Drošības Padomes trešā ārkārtas tikšanās četru dienu laikā, lai izteiktu pozīcijas par Ukrainu, kuras valdība norāda, ka Krimā joprojām tiek ievesti Krievijas karavīri, pārkāpjot starptautiskās vienošanās, un tiek bloķēti Ukrainas militārie objekti pussalā.

Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins atkal atkārtoja Kremļa nostāju, ka parlaments prezidentam Vladimiram Putinam devis tiesības izmantot karaspēku, jo Krimā tiekot apdraudēti Krievijas pilsoņi, kaut gan Ukraina, Eiropas Savienība un ASV atkārtoti norādījušās, ka šiem apgalvojumiem nav pamata. Čurkins arī noraidīja, ka Maskava būtu atbildīga par notiekošo:

„Ņemot vērā ne mūsu vainas dēļ radušos situāciju, kad Krimas un dienvidaustrumu reģionu iedzīvotāju dzīvība un drošība ir reāli apdraudēta bezatbildīgas un provokatīvas ultranacionālistisku elementu rīcības dēļ, mēs vēlamies vēlreiz uzsvērt, ka Krievijas rīcība ir pilnībā adekvāta un leģitīma."

ASV vēstniece ANO Samanta Pauere turpretim paziņoja, ka Krievija mobilizējusies uz „iedomātu draudu" pamata, un „militāra rīcība nevar būt attaisnojama."

Čurkins sanāksmē arī demonstrēja vēstules kopiju, kuru Putinam sestdien esot nosūtījis Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs un lūdzis ievest Ukrainas teritorijā karaspēku. Pēc viņa teiktā, Janukoviča pieprasījumu „noteikusi nepieciešamība atjaunot valstī likuma varu un kārtību"

Drošības padomi uzrunāja arī Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, kurš mudināja uz Krimu nosūtīt starptautisku novērotāju misiju, lai pārliecinātos, ka politisko pārmaiņu laikā krievvalodīgo tiesības tiek aizsargātas. Viņš arī norādīja, ka pēdējas nedēļas laikā Krievija Krimā, kur atrodas tās Melnās jūras flotes bāze, iesūtījusi tūkstošiem karavīru. Sergejevs turklāt izteica bažas, ka gatavošanās pie Krievijas robežas ļauj izteikt minējumus, ka Krievija varētu iebrukt arī citos Ukrainas austrumu reģionos:

„Sākot no 24.februāra, aptuveni 16 tūkstoši Krievijas karavīru tikuši nosūtīti uz Krimu ar militārajiem kuģiem, helikopteriem un kravas lidmašīnām no blakus esošās Krievijas Federācijas teritorijas. Diemžēl mēs joprojām neesam saņēmuši jebkādu pārliecinošu atbildi uz vienkāršo jautājumu - kādēļ Krievijas Federācijas militārie spēki nelegāli okupē Krimu, un rupji pārkāpj starptautiskos likumus un divpusējās vienošanās?"

Vienlaikus Kremlis paziņojis, ka Putins izdevis rīkojumu desmitiem tūkstošiem karavīru atgriezties pastāvīgās dislokācijas vietās no militārajām mācībām, kas norisinājās Krievijas rietumu daļā. Krievija iepriekš noliedza, ka šīs mācības būtu saistītas ar notikumiem Ukrainā.

Tikmēr ASV Pentagons paziņojis, ka pārtrauc militāro sadarbību ar Krieviju. ASV prezidents Baraks Obama pirmdien paziņoja, ka lielākā pasaules daļa uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi starptautiskās tiesības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti