Ukrainas Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā parlaments tika aicināts piešķirt valdībai tiesības nepieciešamības gadījumā pārtraukt ārējā parāda atmaksāšanu. Valdības paziņojumā bija norādīts, ka lielākā daļa no pašreizējiem Ukrainas parādiem ir uzkrājušies Viktora Janukoviča valdīšanas laikā, bet tuvāko četru gadu laikā Ukrainai ir nepieciešams atmaksāt kreditoriem aptuveni 30 miljardus ASV dolāru. Taču pašreizējā situācijā esot daudz nozīmīgām ukraiņu nodokļu maksātāju naudu novirzīt pašu pilsoņu vajadzību apmierināšanai, nevis kleptokrātiskā Janukoviča režīma kredītu atmaksai.
Šāda valdības iniciatīva izskanējusi laikā, kad Ukrainas valdība gaida aptuveni 25 miljardu dolāru lielu finansiālo palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda un citiem aizdevējiem. Šī finansējuma saņemšanai gan nepieciešams pārstrukturizēt savus parādus un Ukraina cer, ka tai izdosies panākt gan maksājumu atlikšanu, gan daļas parāda norakstīšanu. Šādas prasības kreditorus, tostarp Krieviju, līdz šim gan nav apmierinājušas. Tieši tāpēc atsevišķos medijos izskan pieļāvums, ka premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks faktiski ir sācis šantažēt ārvalstu kreditorus – vai nu norakstiet pusi no parādiem, vai arī nesaņemsiet vispār neko.
Ukrainas parlamenta deputāts Sergejs Ļeščenko ir pārliecināts, ka ar šī likuma pieņemšanu Ukraina faktiski ir pasludinājusi maksātnespēju, kaut arī oficiāli tas par defoltu netiek saukts. Petro Porošenko bloka frakcijas vadītājs Jurijs Lucenko uzskata, ka Ukraina iet pa ļoti plānu ledu, taču šis esot pēdējais parlamenta mēģinājums palīdzēt valdībai parādu restrukturēšanā.
Arī pēc Lucenko vārdiem neveiksme nozīmēs tehnisko defoltu.
Savukārt, kā radiostacijai Svoboda” norādījis Ukrainas ekonomistu komitejas vadītājs Andrejs Novaks, par spīti valdības apgalvojumiem par to, ka valstī tiek veiktas reformas, arvien vairāk ir izjūtams, ka valdība slēpj ārkārtīgi bēdīgo ekonomisko stāvokli. Novaks arī ir pārliecināts, ka Ukrainu var glābt tikai ārvalstu palīdzība:
„Pašlaik vienīgais, kas glābj mūsu ekonomiku, ir apjomīga ārējā finansiālā palīdzība, ko Ukraina saņem no Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, Eiropas bankām, kā arī dažādām valstīm. Taču vienlaicīgi rodas arī ļoti nopietns jautājums valdībai un Ukrainas nacionālajai bankai – kur šie saņemtie līdzekļi tiek tērēti? Jo, lai kuru ekonomikas sfēru mēs neskatītos – pat pašu mazāko ekonomisko jautājumu – tas nav atrisināts un netiek risināts.”
Kā norāda ukraiņu izdevums „Ļevij Bereg”, ja Ukrainas vadībai tomēr izdosies panākt parādu restrukturizāciju, Ukrainas ekonomikai var rasties laba iespēja izkļūt no parādu bedres, stabilizēt situāciju un sākt pakāpenisku izaugsmi. Taču gadījumā, ja Ukrainas valdība tomēr izlems apturēt ārējo parādu atmaksu, vienkāršajiem iedzīvotājiem tas nozīmēs strauju cenu kāpumu un vēl vienu valūtas devalvācijas vilni. Savukārt premjerministram Arsēnijam Jaceņukam tā būšot politiska pašnāvība un pilnīga politiskās ietekmes zaudēšana.
