Cilvēktiesību komisārs preses brīfingā stāstīja, ka viens zēns šādā spīdzināšanas kambarī pavadījis 90 dienu. Viņš esot spīdzināts, graizot ar nazi, ar uzkarsētu metālu dedzinātas viņa ķermeņa daļas.

Lai puiku vēl vairāk terorizētu, sagūstītāji vairākas reizes lika viņam domāt, ka tiks izpildīts nāvessods, bet lodes izšāva pāri zēna galvai.

"Hersonā atklājām 10 spīdzināšanas kameras. Četras no tām atrodas pašā pilsētā. Hersonā mēs redzējām, ka ir sasniegts zemākais punkts. Vienā no moku kambariem atradām atsevišķu kameru, kurā tika turēti bērni. Un pēc tur esošo cilvēku liecībām tika teikts, ka viņi zināja, ka tur atrodas mūsu ukraiņu bērni. Pat paši okupanti to sauca par bērnu kameru," stāsta Lubinecs.

"Mēs esam ne tikai fiksējuši spīdzināšanu, bet arī to, ka bērniem netika dots ūdens; ūdeni sagādāja katru otro dienu, ēst praktiski nedeva, tika izmantots psiholoģiskais spiediens, lai viņi teiktu, ka vecāki viņus pameta un pēc viņiem neatgriezīsies.

Viens no zēniem, viņam ir 14 gadi, tika aizvests tikai tāpēc, ka fotografēja salauztu krievu tehniku."

Pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās spīdzināšanas kameras atrastas vairākās vietās gan Hersonas, gan Harkivas apgabalā.