Trešdienas sēdes dienaskārtībā iekļauti jautājumi par tribunāla jurisdikcijas atzīšanu lietās par kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci pastrādāšanu Krievijas militārās agresijas rezultātā.
Tāpat tiek spriests par Hāgas tribunāla jurisdikcijas atzīšanu jautājumos pret Krievijas augstākajām amatpersonām, kuru darbības ir novedušas pie īpaši smagām sekām un ukraiņu pilsoņu masveida bojāejas. Tāpat Augstākās Radas deputāti plāno ratificēt vienošanos ar Lietuvu un Poliju par kopīgas militārās brigādes izveidi, kā arī spriest par prezidenta statusa atņemšanu bijušajam valsts vadītājam Viktoram Janukovičam.
Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka Ukrainas valdība ir sākusi gatavot likumprojektu par suverēnās imunitātes ierobežošanu. Tas ļautu Ukrainas pilsoņiem un uzņēmumiem iesniegt tiesā prasības pret Krieviju kā valsti. Kā norāda izdevums „Evropeiskaja Pravda”, jaunā kārtība ļautu privātpersonām, piemēram, sūdzēties par to, ka Krimas aneksijas dēļ tās vairs nespēj piekļūt saviem īpašumiem vai vasarnīcām Krimas pussalā.
Taču pret Krieviju nākotnē varētu vērsties arī valstiskā līmenī, piemēram, arestējot Krievijas īpašumus kā Ukrainā, tā arī partnervalstīs, ar kurām ir parakstīti līgumi par savstarpēju tiesas spriedumu atzīšanu. Kopumā šādas valstis ir deviņas – Bulgārija, Čehija, Uzbekistāna, Gruzija, Indija, Vjetnama, Kuba, kā arī Lietuva un Latvija. Izdevuma avoti Ministru kabinetā gan atzīst, ka šis jautājums esot ļoti sarežģīts un pat riskants, tāpēc ar Rietumu partneriem notiekot aktīvas diskusijas par to, kā likumprojektu labāk ieviest dzīvē.
Tikmēr ietekmīgais izdevums „Financial Times” ziņo, ka pagājušajā gadā Ukrainas prezidents Petro Porošenko esot piedraudējis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, solot publiskot informāciju par vairākiem simtiem Ukrainā aizturētiem vai nogalinātiem krievu karavīriem.
Draudot publiskot armijas žetonu datus Porošenko esot mēģinājis panākt miera līguma noslēgšanu. Kā norāda „Financial Times”, par šādu telefonsarunu ar Putinu pats Porošenko esot savulaik informējis vairāku ārvalstu līderus, taču Krievijas puse šādas ziņas neapstiprina.
Šīs nedēļas otrajā pusē Porošenko tiksies arī ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, īpašu uzmanību pievēršot NATO izveidotajiem trasta fondiem, kuru mērķis ir atbalstīt un stiprināt Ukrainu. NATO ģenerālsekretāra preses pārstāve Oana Lungesku arī atkārtoti uzsvērusi, ka NATO pozīcija par letālo ieroču piegādēm Ukrainai nav izmainījusies.
Proti, NATO rīcībā nav letālo ieroču un visi alianses soļi tiek sperti ar domu par aizsardzību. Lēmumi par letālā bruņojuma iespējamo piegādi Kijevai ir tikai un vienīgi alianses dalībvalstu kompetencē.
Komentējot arī ziņas par to, ka Ukrainā, iespējams, izmantots rietumvalstu bruņojums un redzēti angliski runājoši karavīri, NATO pārstāvji norādījuši, ka alianses speciālisti tiešām Ukrainā ir, taču nodarbojas tikai un vienīgi ar palīdzības sniegšanu aizsardzības sektora institucionālo reformu īstenošanā, karadarbībā Ukrainas austrumos tie nav iesaistīti.
