Panorāma

Siltināšanas dēļ apsaimniekošanas maksa pieaug 20 reižu

Panorāma

Izcērt priedes, lai atjaunotu pelēko kāpu

Kā Ukraina cer palielināt izaugsmi

Ukraina cer palielināt izaugsmi, piesaistot investīcijas

Kopš militārā konflikta sākuma 2014. gadā Ukraina no Eiropas Savienība saņēmusi 15 miljardus eiro – gan aizdevumu, gan grantu, gan humanitārās palīdzības veidā. Tā ir lielākā palīdzība, kādu Eiropa jebkad kādai valstij sniegusi. Taču, ja to pārrēķina uz vienu Ukrainas iedzīvotāju, tad rezultāts nav tik iespaidīgs.

Mariupole, kas atrodas tikai 15 km attālumā no frontes robežas, ir viena no visgrūtāk sasniedzamajām Ukrainas pilsētām – ceļš no Kijevas ir ilgs, jo šejienes lidosta kara dēļ slēgta. Taču Ukrainas jaunais prezidents Volodimirs Zelenskis tieši te sarīkoja pirmo investīciju forumu. Uz pilsētas centrā uzcelto telti, kur konference, nāca starptautiskie investori, vēstnieki, baņķieri.

Forumā Zelenskis aicināja palīdzēt Ukrainai – tāda iespēja investēt Ukrainā kā tagad gadoties tikai vienu reizi, tāpēc aicināja to nenokavēt.

“Nepalaidiet garām Ukrainu! Lūdzu!” lūdza Zelenskis. “Jā, te ir pārstāvētas 45 valstis, mēs esam priecīgi un pateicīgi par to.”

Taču divi vārdi biedē investorus. Tie ir – karš un korupcija. Zelenskis gan pieteicis cīņu abās šajās frontēs.

Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns skaidro: “Tas, ko mēs redzam pa šiem dažiem mēnešiem, kopš prezidentūras amatā ir Volodimirs Zelenskis, – mums ir virkne biznesa gadījumu, un es negribētu būt ļoti optimistisks šajā brīdī, bet es teiktu, ka ir neliela pozitīva virzība attiecībās ar Ukrainu.”

Prezidenta Zelenska jaunizveidotajai partijai ir vairākums Ukrainas parlamentā, tāpēc likumus iespējams pieņemt ārkārtīgi ātri, daži Eiropas eksperti pat norāda – bīstami ātri, ne tā, kā stabilās demokrātijās pierasts.

Šī starptautiskā konference ir Volodimira Zelenska turbomēģinājums piesaistīt ārvalstu investīcijas Ukrainai, bet it īpaši šim reģionam, Austrumukrainai un arī Mariupolei, kas atrodas tik tuvu frontes robežai. Un tādēļ izaicinājums to izdarīt ir vēl jo lielāks.

Pats Zelenskis intervijas viens pret viens nesniedz, un arī LTV izdodas viņu noķert tikai pārskrējienā, izcīnoties caur apsardzei, kas tik tuvu frontes robežai ir pastiprināta.

Uz jautājumu, vai Eiropa dara pietiekami, lai palīdzētu Ukrainai, Zelenskis atbild apstiprinoši – forumā pārstāvētas 45 valstis, un viņš Ukrainas vārdā izsaka pateicību.

Mariupolē joprojām ir daudz rūpnīcu, kas turpina strādāt, un to var just arī no piesārņojuma pilsētas gaisā.  Bet Mariupoles ostai neiet viegli – to ietekmē okupētās teritorijas tuvums, Kerčas jaunais tilts un nepamatotās kuģu pārbaudes, ko veic Krievija, kavējot kuģu ienākšanu. Taču Ukrainas Jūras ostu administrācijas vadītājs Raivis Veckagans, kas ir latvietis, teic – pamazām osta no krituma atkopjas.

“Ja es salīdzinu Mariupoles faktoru, kad vēl pirms gada tika aizturēti Ukrainas karakuģi, kad notika šis saasinājums, kad osta uz pāris mēnešiem vispār apstājās, tad šobrīd mēs redzam, ka tieši šis prezidenta faktors un jaunās valdības faktors dod šo pozitīvo enerģiju, šo atsaucību – ir gan Eiropas pārstāvji, gan vēstnieki, gan investori, kas iepriekš šajā reģionā nav paskatījušies –, viņi šobrīd ir šeit,” spriež Veckagans.

Lielā mērā to, vai ienāks jauni investori, noteiks tas, kāds bijis ES ieguldītās un aizdotās naudas liktenis.

Te tā nonākusi pie apgabala glābšanas dienesta - jo šis ir viens no visvairāk mīnētajiem reģioniem pasaulē -, bibliotēkas, poliklīnikas atjaunošanai un divām lielām  programmām – pašvaldību stiprināšanai un cīņai ar korupciju.

Eiropas Komisijas (EK) Kaimiņattiecību ģenerāldirektorāta vadītājs Kristians Danielsons skaidro:

“Mums ir stingra kontrole par to, kā nodokļu maksātāju nauda te tiek izmantota. Mēs sekojam katram solim šai procesā. Gan iekšējais audits, gan Eiropas Tiesas veiktais audits ir bijuši pozitīvi par periodu pēc 2014. gada.

Lai cik paradoksāli neliktos, Mariuopolē projektu realizācijas ātrumu ir veicinājis tas, ka te strādā vairāki Ukrainas oligarha Rinata Ahmetova bijušie menedžeri, kam ir laba izglītība un pieredze, – tai skaitā arī pilsētas mērs.

“Mēs koordinējamies ar vietējām iestādēm, kurām noteikti ir kāda saistība ar tā sauktajām oligarhu interesēm. Dažās pilsētās tas ir acīmredzamāk nekā citās. Bet mēs ar oligarhiem nerunājam – mēs runājam ar pilsētu vadību, kas visu pārzina,” uzsver EK Ukrainas atbalsta grupas vadītājs Pīters Vāgners.

Intervijā LTV Ukrainas premjers Oleksijs Hončaruks atzīst, ka svarīga ir ne tikai ES palīdzība naudā:

“Tas nav tikai par naudu, tas ir par uzticēšanos, par pieredzi, par atbalstu dažādos politiskos jautājumos. Ukrainai galvenais resurss, kas mums šobrīd ir vajadzīgs, – uzticēšanās. Mums ir jāparāda, ka mūsu valsts mainās.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti