Janvāra beigās Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs parakstīja likumu par amnestiju, kas paredzēja atbrīvot no vajāšanas un soda personas, kuras aizturētas mierīgu masu pasākumu laikā. Šai amnestijai bija jāattiecas uz visiem protestu dalībniekiem, izņemot tās personas, kuras tiek vainotas smagos noziegumos. Apmaiņā pret apžēlošanu, protestētājiem 15 dienu laikā jāatbrīvo ieņemtās administratīvās ēkas.
Kijevas rajonu tiesas trešdien parakstījušas rīkojumus par soda mēra izmainīšanu vēl aptuveni 20 Gruševska ielā notikušo protesta akciju dalībniekiem. Viņiem apcietinājums nomainīts ar mājas arestu.
Kopumā ir atbrīvoti jau vismaz 60 protesta akciju dalībnieki, un prokuratūra šādu rīcību nosaukusi par kārtējo varas iestāžu mēģinājumu mierīgā ceļā atrisināt situāciju Kijevā.
Taču amnestijas stāšanās spēkā izvērtusies visai negaidīti, jo vienlaicīgi ir slēgtas lietas pret bijušo Kijevas pilsētas administrācijas vadītāju Aleksandru Popovu un bijušo Nacionālās Drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietnieku Vladimiru Sivkoviču. Viņi tika apsūdzēti par mierīgās studentu protesta akcijas izdzenāšanu pagājušā gada 30.novembrī.
Gan Popovs, gan Sivkovičs, kuri apgalvoja, ka rīkojumu par vardarbīgu akcijas izdzenāšanu bija devis tagadējais prezidenta administrācijas vadītājs Andrejs Kļujevs, tika atstādināti no amatiem. Taču tagad amnestija attiecināma arī uz viņiem, jo lietas izbeigtas visos ar protesta akcijām saistītajos gadījumos.
Amnestijas dēļ darbā, teorētiski, var atgriezties arī Kijevas milicijas priekšnieks Valērijs Korjaks, kurš pēc protestu izdzenāšanas lūdza viņu atbrīvot no amata pēc paša vēlēšanās.
Ierēdņu atbrīvošana jau izraisījusi satraukumu politiskās opozīcijas rindās. Partija „Batkivščina” asi kritizējusi šādu lēmumu, apsūdzot varas iestādes mēģinājumos traucēt sarunu procesam. Tāpat opozicionāri uzskata, ka vara atkal ir sākusi gatavoties protestu apspiešanai ar spēku. Batkivščinas pārstāvji arī uzsver, ka, atsakoties izmeklēt noziegumu organizatoru, pasūtītāju un izpildītāju lietas, vara ignorē iedzīvotāju likumīgās tiesības un prasības pēc taisnas tiesas. Līdzšinējā rīcība arī apliecinot, ka vara nenodot tos, kuri ir pildījuši tās pavēles.
Tikmēr Harkovas apgabala gubernators Mihails Dobkins ierosinājis pielīdzināt specvienības „Berkut” kareivjus Afganistānas un citu karsto punktu dalībniekiem. Viņš paziņojis, ka tieši pateicoties „Berkut”, milicijas rindās ir atdzīvojies tāds jēdziens kā cieņa, tāpēc oficiāli ar šādu iniciatīvu viņš nākšot klajā tad, kad politiskā pretošanās valstī būs beigusies.
