Ukrainas nacionālās pretošanās štābs paziņojis, ka varas iestādes piektdien ir atbrīvojušas visus 234 aizturētos cilvēkus, kuri tika apsūdzēta par dalību masu protesta akcijās. Pēdējais no atbrīvotajiem - Dmitrijs Poltavecs tika aizturēts 23.janvārī Gruševska ielā.
Neilgi pēc šīs ziņas saņemšanas ar savu paziņojumu nākuši klajā arī „Labējā sektora” pārstāvji, paziņojot, ka ir gatavi izpildīt daļu no amnestijas likumā iekļautajiem priekšnoteikumiem. Organizācijas paziņojumā teikts, ka pašlaik uz Gruševska ielas tās pārstāvju vairs nav, taču gadījumā, ja netiks slēgtas ierosinātās krimināllietas, protestētāji šeit var atgriezties ļoti ātri.
Labējais sektors paskaidrojis, ka aizturēto personu atbrīvošana nebūt nenozīmē arī uzsākto krimināllietu slēgšanu. Vienlaicīgi norādīts, ka grupas atbalstītāji vairāk ir uzskatāmi par trieciengrupām, bet par kārtību tagad jārūpējas Maidana pašaizsardzības struktūrām. Savukārt ģenerālprokurors Viktors Pšonka ir solījis, ka gadījumā, ja visas ieņemtās administratīvās ēkas tiks atbrīvotas līdz 17.februārim, visas krimināllietas tiks izbeigtas mēneša laikā.
Tikmēr nerimst diskusijas arī politiskajās aprindās, kur opozīcijas partijas joprojām cenšas panākt valsts atgriešanos pie 2004. gada konstitūcijas. Gan pozīcijas, gan opozīcijas viedokļi šajos jautājumos gan joprojām atšķiras un gan Reģionu partija, gan komunisti šādu ierosinājumu ir noraidījuši. Vienlaicīgi turpinās arī sarunas par jaunās valdības veidošanu.
Ļoti bieži tiek runāts par to, ka nepieciešams veidot koalīcijas valdību, kuru vadītu pašreizējās opozīcijas kandidāts, taču Reģionu partija šādai iespējai nepiekrīt. Bijušais vicepremjers Sergejs Tigipko atzinis, ka valdība būtu jāizveido jau nākamajā nedēļā, jo neskaidrība tikai vairo haosu un koalīcijas valdības izveide nozīmēs bezizeju. Turklāt jebkāda tehnokrātu valdība nespēs iegūt iedzīvotāju uzticību un līdz ar to nespēs arī īstenot nepieciešamās pārmaiņas valstī.
Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts paudis pārliecību, ka Krievija joprojām vēlas piespiest Ukrainu iesaistīties Muitas savienībā. Šādi viņš reaģējis uz Krievijas prezidenta padomnieka Sergeja Glazjeva apgalvojumiem par to, ka Ukrainai ir vitāli nepieciešama Muitas savienība. Glazjevs uzsvēris, ka Ukraina vienmēr ir bijusi Krievijas ekonomiskās telpas daļa, turklāt tā ir bijusi ļoti nozīmīga daļa daudzos jautājumos. Pēc viņa vārdiem, Ukrainai nav citas nākotnes, kā vien izvēlēties Eirāzijas integrācijas ceļu.
Bet tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs kārtējo reizi apsūdzējis Eiropas Savienību un Amerikas Savienotās Valstis par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās, kā arī mēģinājumos radīt ietekmes zonas. Lavrovs arī atgādinājis, ka Krievija līdz šim ir tikai brīdinājusi Kijevu par to, ka asociācijas līgums ar Eiropas Savienību būtu pretrunā ar NVS brīvās tirdzniecības zonas noteikumiem, par kuriem Ukraina aktīvi cīnījās jau kopš prezidenta Juščenko laikiem. Lavrovs arī uzsvēris, ka atšķirībā no Rietumiem, Krievija ir atstājusi izvēles iespējas pašai Ukrainai.
