Dienas notikumu apskats

Aiovas štata iedzīvotāji pirmie izvēlas kādu no ASV prezidenta amata kandidātiem

Dienas notikumu apskats

„KVV Liepājas metalurgs” strādnieki piketē pie valdības

Tusks piedāvā Londonai piekāpšanos ES reformu prasībās

Tusks piedāvā Londonai piekāpšanos ES reformu prasībās

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks otrdien, 2.februārī, piedāvājis Londonai piekāpšanos prasītajās Eiropas Savienības (ES) reformās pirms plānotā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību blokā.

"Būt vai nebūt kopā, tāds ir jautājums," izmantojot slaveno Viljama Šekspīra frāzi, tviterī paziņoja Tusks, atklājot savus ierosinājumus Lielbritānijai.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons jau atzinis, ka Tuska piedāvājums iezīmē ievērojamas pārmaiņas, tomēr piebildis, ka vēl ir daudz darāmā pirms vienošanās panākšanas.

Priekšlikumi, kas tika apspriesti starp Londonu un Tuska biroju, ir atbilde uz Kemerona četrām lielajām reformu prasībām konkurētspējas, suverenitātes, sociālās drošības un ekonomiskās pārvaldības jomās.

Tomēr britu eiroskeptiķu likumdevēju vidū Tuska priekšlikumi nav spējuši mazināt šaubas un pat vairāki Kemerona tuvākie atbalstītāji skaļi apšaubījuši, vai ar to būs gana.

Kamerons ir solījis līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par valsts turpmāko dalību ES. Viņš ir solījis atbalstīt palikšanu ES, ja Lielbritānijai izdosies vienoties ar bloku par vēlamajām reformām.

Lielbritānijas reformu prasības ietver garantijas ES valstīm, kuras nav eirozonā, lielāku konkurenci, Lielbritānijas tiesības nepiedalīties "aizvien ciešākas savienības" veidošanā un sociālā atbalsta samazināšanu imigrantiem no citām ES dalībvalstīm.

Par vispretrunīgāk vērtētajām tiek uzskatītas tieši prasības par sociālā atbalsta samazināšanu migrantiem no ES dalībvalstīm, tostarp strādājošajiem imigrantiem. Šī prasība tika uztverta kā apdraudējums darbaspēka kustības brīvībai, kas ir viens no ES lolotākajiem sasniegumiem.

Tuska ierosinājumos Londonai teikts, ka šīs tiesības var ierobežot, ja tas nepieciešams sabiedrības drošības vai veselības labad.

Ierosinājumi paredz "drošības mehānisma" izveidošanu, lai tiktu galā ar lielo un ieilguši darba meklētāju pieplūdumu Lielbritānijā no citām ES valstīm. Tas ļautu valstij ierobežot sociālo atbalstu strādājošajiem imigrantiem līdz četriem gadiem. Tiesa, šim priekšlikumam nepieciešams pārējo ES valstu atbalsts un vēl nav skaidrs, cik ilgi Lielbritānijai būtu šādas tiesības.

Runājot par "aizvien ciešākas savienības" principu, Tuska priekšlikumos norādīts, ka atsauce uz šo konceptu ES līgumos nav ekvivalents politiskās integrācijas mērķim.

Tuska priekšlikumos ietilpst arī tā dēvētās sarkano kartīšu sistēmas ieviešana, kas dotu dalībvalstu parlamentiem tiesības nobloķēt vai labot Briseles likumdošanas iniciatīvas. Tam būtu nepieciešama 55% vai vairāk dalībvalstu apvienošanās.

Ekonomiskās pārvaldības jomā Tuska priekšlikumos ir ņemtas vērā arī Londonas bailes, ka vēl lielāka eirozonas integrācija, kurā Lielbritānija neietilpst, varētu kaitēt tās interesēm. Tuska dokumentā teikts, ka eirozonas tiesību normas ņems vērā zonā neietilpstošo valstu tiesības un saistības un neradīs barjeras tirdzniecībai. Paredzēts arī, ka ārkārtas pasākumi, kas veikti eirozonas stabilizēšanai, neradīs papildu finansiālo slogu valstīm, kuras neietilpst eirozonā.

Attiecībā uz konkurētspēju Tuska priekšlikumi paredz stiprināt ES iekšējo tirgu, īstenojot "aktīvu un ambiciozu" tirdzniecības politiku.

Tuska priekšlikumi tagad tiks apspriesti ES dalībvalstu vidū un nākamajā ES samitā 18. un 19.februārī. Ja ES dalībvalstis tos apstiprinātu, tie stātos spēkā brīdī, kad Lielbritānija referendumā nobalsotu par palikšanu ES.

Tuska ierosinājumi neprasa izmaiņas ES līgumos, kas, visticamāk, būtu garš un sarežģīts process. Tomēr, kā norādīja kāds avots Lielbritānijas valdībā, daudzas ES valstis uzskata, ka sarunu process tagad ir tikai sācies, nevis jau virzās uz nobeigumu.

"Nekas nav nolemts, kamēr par to nevienojas visas 28 dalībvalstis," uzsvēra amatpersona.

Tiesa, vairums britu amatpersonu tiecas norādīt, ka Kemerons spējis panākt vienošanos ar Tusku divās ļoti svarīgās jomās - par sociālajām garantijām imigrantiem un iespējām apturēt ES likumdošanas iniciatīvas.

Tomēr Londonas mērs Boriss Džonsons, kas tiek uzskatīts par vienu no Kemerona sabiedrotajiem, pauda šaubas, vai ar Tuska priekšlikumiem būs gana, vienlaikus atzīstot Kemerona panākumus sarunās.

Daži eiroskeptiķi pat uzskata, ka grūtības sarunu procesā ir uzspēlētas, lai beigās noslēgtā vienošanās šķistu kā triumfs.

Likmes ir patiešām augstas. Referendums izlems ne tikai Lielbritānijas lomu blokā, bet arī pārmainīs ES, kas cīnās par vienotības saglabāšanu, saskaroties ar lielāko nekontrolēto imigrantu krīzi kopš Otrā pasaules kara un citām problēmām.

Lielbritānijas dalības ES atbalstītāji pauduši prieku par Tuska priekšlikumiem, uzsverot, ka reformas nāks par labu Lielbritānijai.

Britu prese, līdzīgi kā sabiedrība, Kemerona panākumus sarunās ar Briseli vērtē dažādi, bet mediju magnāts Rūperts Mērdoks tviterī paziņojis, ka Lielbritānijas sarunas ar ES ir "bezjēdzīgas bez pilnas kontroles pār robežām".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt