Kopš 2014. gada Ziemeļāfrikas valstī Tunisijā bija spēkā konstitūcija, kas nosaka, ka valsts politiskā sistēma ir reprezentatīva republika. 2021. gada jūlijā valstī notika lieli protesti saistībā ar Covid-19 pandēmijas ietekmi. Sabiedrība bija nikna par sabrukušo veselības aprūpi, ekonomikas lejupslīdi un augsto bezdarbu. Atbildot uz sabiedrības neapmierinātību, prezidents Saīds atlaida premjerministru un apturēja parlamentu, parlamentāro imunitāti, kā arī lielāko daļu no konstitūcijas. Kopš tā laika Kaiss Saīds ir pastiprinājis savu politisko varu, atceļot no amata vairākus ministrus un likvidējot Konstitucionālo komisiju.
2021. gada decembrī Saīds paziņoja plānu, ar kura palīdzību valsts izkļūs no politiskās krīzes. Plānā bija iekļauti konstitūcijas grozījumi, referendums un jaunas parlamenta vēlēšanas saskaņā ar jauno vēlēšanu likumu, kurš vēl nav pieņemts. Paralēli šiem plāna punktiem prezidents nav minējis prezidenta vēlēšanas.
Žurnāliste no Tunisijas galvaspilsētas Elīzija Volkmana norādīja, ka konstitūcijas grozījumi ir dažādi, taču lielākoties vara tiek koncentrēta prezidenta rokās.
"Ir vairāki konstitūcijas panti, kuri dod lielāku varu prezidentam un samazina tiesas varu. Vēl konstitūcijā iekļauts aizliegums streikot tiesnešiem, kā arī militārām personām un valsts ierēdņiem. Konstitūcija ievieš lielas izmaiņas parlamenta darbībā. Būs jauna nacionālā reģionu un apgabalu padome, un arī valsts struktūra tiks izmainīta. Tomēr galu galā lielākā vara paliek prezidenta rokās," viņa skaidroja.
Sabiedrības sašutumu raisa konstitūcijas izmaiņas par islāma reliģijas piederību valstij. Iepriekš konstitūcija noteica, ka Tunisijas reliģija ir islāms. Jaunie grozījumi paredz, ka Tunisija pieder vispasaules musulmaņu kopienai "Ummah", kuras reliģija ir islāms. Islāma identitātes noteikšana valstij, iespējams, norāda par mēģinājumu nākotnē islamizēt valsti, jo valsts pienākumos būs īstenot islāma vērtības. Šo noteikumu varētu izmantot, lai attaisnotu tiesību ierobežojumus, piemēram, dzimumu diskrimināciju.
Volkmana pauda, ka šobrīd Tunisijā notiek lielas debates par valsts piederību reliģijai: "Lielas debates notiek par konstitūcijas piekto pantu, kurš norāda, ka Tunisija ir daļa no islāma nācijas. Šādā gadījumā valsts ir galvenais instruments, kurš nodrošina islāma reliģijas vērtības un mērķus. Iepriekš tika domāts, ka reliģija nebūs iekļauta preambulā, tāpēc šobrīd izskan dažādi viedokļi par šo jautājumu."
Lielākā daļa Tunisijas politisko partiju iebilst pret prezidenta Saīda darbībām un mudina savus atbalstītājus boikotēt referendumu, taču Tunisijas opozīcijas rindās ir vērojama sašķeltība, kas, iespējams, var novest pie Saīda uzvaras.
Konstitucionālo tiesību speciālists Zeids Al-Alī uzskata, ka prezidentam ir savi atbalstītāji, kuri var nodrošināt viņam uzvaru: "Referendumam nav noteikts līdzdalības minimums, tāpēc domāju, ka balsot ieradīsies ne vairāk kā 500 tūkstoši cilvēku. Redziet, šeit ir problēma ar opozīciju, tā sadalījusies divās daļās – tie, kuri mudina balsot pret konstitūciju, un tie, kuri aicina boikotēt referendumu. Šī ir galvenā problēma, jo tie, kuri aicina balsot par konstitūciju, ir ļoti motivēti, vienoti un aktīvi. Prezidentam ir savi atbalstītāji, kuri neatļaujas pat apšaubīt viņa grozījumus, un viņi balsos par prezidentu, ne tikai par konstitūciju."
Tunisijas prezidents vēlas, lai konstitūcijas grozījumi aizstātu prezidenta un parlamenta sistēmu, kura bieži noveda pie konfliktiem un bija korumpēta.
Eksperti prognozē, ka Kaisa Saīda jaunā konstitūcija, visticamāk, tiks pieņemta, taču viņa uzvara būs īslaicīga. Jaunās konstitūcijas pieņemšanas process var palīdzēt apvienot un paplašināt opozīciju, taču vienlaikus tas arī palielinās Tunisijas politisko šķelšanos.
