Tikko ASV pārdzīvota briesmīgākā antisemītisma vadītā asinsizliešana. Vadošiem politiķiem un ietekmīgiem liberāļiem nosūtītas sprāgstvielas, bet sabiedrībā – atkal diskusijas diskusijas par to, kas to visu veicina. ASV prezidenta Donalda Trampa pretinieki vaino pašu prezidentu – tieši viņš esot ienesis apvainošanas, faktu apšaubīšanas un naida uzkurināšanas kultūru. Tikmēr daudziem citiem prezidentālais realitātes šovs ir tikai viens no daudzajiem simptomiem tam, ka kaut kas jau sen gruzd un ik pa brīdim izvirst.
Ko dod Trampa karš ar medijiem
Prominenti demokrāti saņem radikāla ASV prezidenta Donalda Trampa fana pašgatavotus spridzekļus, valsts atgūstas no nāvējošākā uzbrukuma ebreju kopienai ASV vēsturē un galēji labējie iesaistās vārdu kaujā pret migrantu karavānu no Latīņamerikas. Tik nokaitētā vidē amerikāņi dosies pie vēlēšanu urnām – pirmoreiz kopš Trampa ievēlēšanas.
Kamēr kritiķi uzskata, ka tieši Tramps iedrošinājis naida kurinātājus ar neskaitāmiem apvainojumiem saviem konkurentiem, pats prezidents polarizācijā vaino pret viņu kritiskos jeb, kā viņš saka, “viltus ziņu” medijus. Iepriekš jau viņš nosaucis, kuri tie ir – "CNN", "NBC", "ABS", "CBS", "New York Times". Mediju apsaukāšana jau ir kļuvusi par daļu no viņa komunikācijas stratēģijas.
"Tramps manipulē ar medijiem, tāpat kā to dara galēji labējie troļļi, un tieši tā paša iemesla dēļ: viņš grib, lai mediji ar viņu cīnās, lai viņam būtu lielāka publicitāte.
Tas pievērš uzmanību Trampam un tam, ko viņš saka. Karš ar medijiem viņam dod vairāk publicitātes nekā runa par rūpniecības politiku vai nodokļu reformu," norāda interneta medija “Vox” līdzdibinātājs Ezra Kleins.
Un, lai izvairītos no komunikācijas ar tradicionālajiem medijiem, viņš liek lietā sociālos tīklus. Bieži vien uzbrukumi medijiem notiek tieši tur. Frāzi "viltus ziņas" viņš sociālajā vietnē "Twitter" pirmajā prezidentūras gadā vien lietoja vairāk nekā 150 reizes.
"Tam ir dubulta efektivitāte – viņš ne tikai tvīto, bet mediji pēc tam ziņo par to, ko viņš tvīto. Un masu mediji – lai gan viņu kritizē – dod viņam leģitimitāti," vērtējis komunikācijas profesors Klīvlendas universitātē Ričards Perlofs.
Kā uzticības balsojums prezidentam
Vai Tramps ar agresīvo komunikāciju veicina polarizāciju vai tikai pielej eļļu ugunij, ir diskutabls jautājums. Tomēr aptaujas liecina, ka nepatika pret otru pusi palēnām augusi kopš 2000.gada, bet tieši 2016.gadā, kad ievēlēja Trampu, tas noticis visstraujāk.
Kopumā liberāļi kļūst arvien liberālāki un konservatīvie arvien konservatīvāki, kas noved pie nespējas panākt kompromisus un pārkarsētām debatēm. Skatoties uz republikāņu un demokrātu platformām, izgaismojas šie pretējie poli.
Vēlēšanu apskatnieki tāpēc runā par vēlēšanām divās Amerikās vienlaikus – vienā, kas atbalsta Trampu, un otrā, kas ir pret. Trampa uz biļetena nebūs, bet viņa partija – gan.
Un tradicionāli Kongresa vidustermiņa vēlēšanas uzskata tieši par uzticības balsojumu pie varas esošajam prezidentam.
Šobrīd abās palātās pie varas esošie republikāņi nocietinājuši Trampa fronti, tomēr, ja demokrātiem izdosies pārņemt kontroli vismaz vienā no palātām, šī fronte var sašūpoties.
Šībrīža prognozes liecina – Kongress, visticamāk, būs sašķelts, zilie štati kļūs zilāki, sarkanie sarkanāki, un amerikāņi var gatavoties vēl niknākai un nokaitētākai politiskai atmosfērai cīņā par Baltā nama krēslu 2020.gadā.
