Lai arī kopš Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā ir pagājuši jau divi mēneši, joprojām turpinās izmeklēšana par Trampa kampaņas iespējamo saistību ar Krieviju un tās mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu procesu ASV. ASV izlūkdienesti uzskata, ka, uzlaužot Demokrātu partijas elektronisko pastu saraksti, Krievija ir palīdzējusi veicināt Trampa uzvaru. Kopumā šajā jautājumā ir uzsāktas divas izmeklēšanas ASV kongresā, bet vēl vienu atsevišķu izmeklēšanu veic Federālais izmeklēšanas birojs.
Tagad kļuvis zināms, ka savas liecības Senāta izlūkošanas komitejai ir aicināts sniegt arī Trampa znots un padomnieks Džareds Kušners.
Kā norāda Rietumu prese, tieši Kušners ir spēlējis ļoti nozīmīgu lomu Trampa priekšvēlēšanu kampaņas laikā, darbojoties kā starpnieks ar ārvalstu valdībām.
Kušners arī organizējis Trampa tikšanās gan ar Japānas premjerministru Sindzo Abi, gan Meksikas prezidentu Enriki Penju Neto. Taču tagad pastiprināta uzmanība pievērsta iespējamiem Džareda Kušnera sakariem arī ar Krieviju.
Sagaidāms, ka noklausīšanās centrā būs jautājums par Kušnera tikšanos ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku un bankas „Vņešekonombank” vadītāju Sergeju Gorkovu pagājušā gada decembrī. Gorkovs tiek uzskatīts par Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātu personu, jo tieši prezidents ieceļ šīs bankas vadītāju, bet Krievijas premjerministrs ir bankas uzraudzības padomes vadītājs. Pati „Vņešekonombanka” uz trijiem gadiem ir iekļauta ASV sankciju sarakstā.
Ne mazāk jautājumu rada arī fakts, ka Džareds Kušners ir centies piesaistīt finansējumu saviem celtniecības projektiem Manhetenā. Baltais nams ir paskaidrojis, ka Kušners tikšanās laikā ir darbojies kā Trampa padomnieks, nevis kā privātais īpašumu attīstītājs. „Vņešekonombank” raidsabiedrībai CNN apstiprinājusi, ka tikšanās ir notikusi, taču paudusi pretēju viedokli par Džareda Kušnera statusu. Eksperti CNN paskaidrojuši, ka ASV sankcijas aizliedz tikai veikt darījumus ar konkrēto banku, taču tikšanās ar bankas pārstāvjiem ir atļautas. No otras puses, tiek atgādināts, ka Tramps savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā runāja par iespējām mazināt sankcijas pret Krieviju un šāds noskaņojums saglabājās arī pēc vēlēšanām.
Kā paziņojis izmeklēšanas komitejas vadītājs Ričards Barrs, Džareda Kušnera lēmums labprātīgi sniegt savas liecības pierāda to, ka pati komisija ir neatkarīga, atgādinot, ka kopš izmeklēšanas uzsākšanas mērķis ir bijis izpētīt visus faktus, lai kur tie arī novestu.
Ričards Barrs uzsver, ka prezidenta znots noteikti nebūs pēdējā augstu stāvošā amatpersona, kura tiks uzaicināta uz noklausīšanos.
Šādi paziņojumi ir izskanējuši laikā, kad kritikai ir pakļauta otra izmeklēšanas komiteja Kongresa pārstāvju palātā, ko vada republikāņu kongresmenis Devins Nunjess, kurš savulaik darbojās prezidenta Trampa pārejas komandā. Viņš tiek kritizēts par to, ka par izmeklēšanas gaitu ir sniedzis atskaites arī prezidentam Trampam. Vairāki vadošie demokrātu politiķi, ieskaitot pārstāvju palātas demokrātu līderi Nensiju Pelosi, ir pieprasījuši, lai Nunjess tiktu atcelts no šīs izmeklēšanas vadības, jo viņš šajā lietā nespējot būt objektīvs. Tā vietā, lai meklētu patiesību, Nunjess cenšoties pasargāt prezidentu, uzskata Pelosi.
