81 gadu vecais ASV Augstākās tiesas tiesnesis Entonijs Kenedijs nereti tiek saukts par visietekmīgāko cilvēku Amerikā. Viņa nomināciju darbam Augstākajā tiesā pirms 30 gadiem izvirzīja tā brīža ASV prezidents Ronalds Reigans. Šajā laikā tieši tiesneša Kenedija balss vairākkārt ir bijusi izšķirošā, pieņemot vairākus ļoti nozīmīgus lēmumus, īpaši sociālajā jomā. Tā, piemēram, 1992.gadā, atbalstot kreisi noskaņotos tiesnešus, pateicoties Kenedijam, izdevās nodrošināt sievietēm tiesības veikt abortus. Savukārt pagājušajā gadā viņa balss bija izšķirošā, legalizējot viendzimuma pāru laulības visā ASV teritorijā. Paziņojot par savu aiziešanu pensijā, Kenedijs norādījis, ka tagad vēlas vairāk laika pavadīt kopā ar savu ģimeni.
Kenedija atkāpšanās no amata nozīmē to, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam jau otro reizi savu prezidenta pilnvaru laikā būs jānominē nākamais Augstākās tiesas tiesnesis. Iepriekšējo reizi tas tika darīts pērn, kad šajā postenī tika iecelts konservatīvais tiesnesis Neils Gorsučs.
Ieceļot jaunajā amatā vēl vienu konservatīvu tiesnesi, konservatīvie spēki iegūtu vairākumu deviņu tiesnešu lielajā žūrijā.
Tramps jau ir paziņojis, ka izvēlēsies no aptuveni 25 kandidātu saraksta, kuru viņa kampaņas pārstāvji esot izveidojuši jau 2016.gada priekšvēlēšanu cīņas laikā. Uzrunājot savu atbalstītājus, Tramps norādījis, ka ir jāizvēlas persona, kas šajā amatā varēs palikt turpmākos 40-45 gadus.
Kā norāda amerikāņu preses izdevumi, šāds iznākums varētu nozīmēt to, ka riskam ir pakļauti vairāki likumdošanas akti. Piemēram, jau minētais lēmums par abortu atļaušanu.
Ir maz ticams, ka šis lēmums varētu tikt atcelts pilnībā, taču, kā pieļauj raidsabiedrība CNN, konservatīvais vairākums varētu ierosināt lielākus ierobežojumus abortu klīnikām, ārstu darbam, kā arī termiņam, līdz kuram sievietes abortu drīkst veikt.
ASV Senāta vairākuma līderis Mičs Makkonels paziņojis, ka Senāts par Trampa nomināciju varētu balsot rudeni. Pagaidām gan nav zināms, vai tas notiks pirms vai pēc novembrī gaidāmajām Senāta un Pārstāvju palātas vidustermiņa vēlēšanām.
Republikāņiem pašlaik ir divu balsu vairākums Senātā, taču vidustermiņa vēlēšanas situāciju varētu arī mainīt. Uz to norādījis arī demokrātu līderis Senātā Čaks Šūmers, kurš uzskata, ka balsojuma sarīkošana pirms vēlēšanām no republikāņu puses būtu uzskatāma par liekulību. Viņš atgādinājis, ka paši republikāņu senatori savulaik atteicās balsot par Baraka Obamas nominētā tiesneša kandidatūru pirms 2016.gada prezidenta vēlēšanām. Šūmers arī izteicies, ka Kenedija atkāpšanās ir radījusi veselas paaudzes laikā svarīgāko vakanci ASV Augstākajā tiesā.
