Lagarda ir jau trešā Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja, kas nonākusi tiesas priekšā. Viņa apsūdzība noliedz, un arī Valūtas fonds pagaidām nav lūdzis Lagardu atkāpties no amata.
Raidorganizācija CNN vēsta, ka Lagarda jau ir devusies uz Franciju un sakārtojusi darba lietas tā, lai varētu pieslēgties tikai pašam nepieciešamākajam un vakaros. Tiesa notiks īpaša tribunāla priekšā, kas izskata valdības amatpersonu dienesta pārkāpumus.
Apsūdzībā ir sacīts, ka Lagarda pirms vairākiem gadiem sagādājusi valstij zaudējumus, ļaujot privātai šķīrējtiesai, nevis valsts tiesai, spriest vai franču uzņēmējam Bernāram Tapī pienākas vairāk nekā 400 miljonu eiro kompensācija no tobrīd valstij piederošas bankas «Credit Lyonnais».
Franču magnātam Tapī bija izveidojies strīds ar banku. Viņš to apsūdzēja nemākulīgā darījuma īstenošanā vēl deviņdesmitajos gados, kad tika pārdots Tapī piederošais sporta apģērbu ražotājs «Adidas». Tapī bija nolēmis pārdot kompāniju, ko savulaik pats bija glābis no bankrota, lai viņam neveidotos interešu konflikts. Uzņēmējs bija nolēmis iesaistīties politikā. Ar bankas «Credit Lyonnais» palīdzību viņš „Adidas” pārdeva par 318 miljoniem grupai interesentu, kuru vidū bija arī pati banka.
Taču vēlāk uzņēmumu pārdeva atkārtoti un par daudz lielāku summu – 533 miljoniem eiro, kas ienesa prāvus ienākumus arī bankai «Credit Lyonnais». Tapī nekavējoši vērsās tiesā un pieprasīja bankai vairāk nekā 400 miljonu eiro lielu kompensāciju.
Privātās šķīrējtiesas, kas izskatīja lietu, lēmums bija uzņēmējam par labu. Tā kā banka «Credit Lyonnais» piederēja valstij, arī kompensācija uzņēmējam bija jāizmaksā no Francijas valsts kases.
Vēlāk atklājās, ka Tapī bija toreizējā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī draugs, un apsūdzētāji uzskata, ka Lagarada faktiski izlīdzēja sava priekšnieka paziņam. Lagarda, protams, tam nepiekrīt.
Viņas vainu nesaskata arī Starptautiskā Valūtas fonda valde, kas nav piespiedusi Lagardu atkāpties tiesas laikā. Ja Lagardu tomēr atzīs par vainīgu, viņai draud līdz pat gadam ilgs cietumsods un 15 000 eiro liels naudas sods.
Lagarda nebūt nav pirmā Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja, kura nonākusi tiesas priekšā.
Vēl pirms viņas tiesu piedzīvoja arī francūzis Dominiks Stross Kāns, kuru 2011. gadā apsūdzēja par seksuālu uzmākšanos istabenei Ņujorkas viesnīcā. Tas izvērtās par milzīgu skandālu, un Kāns atkāpās no amata. Taču viņa lietu izbeidza un vainu neatzina.
Vēl viens nežēlastībā kritušais Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektors ir spānis Rodrigo Rato, kuru apsūdzēja korupcijā un kuram joprojām notiek tiesas process Spānijā.
Paredzēts, ka Lagardas prāva ilgs nepilnas divas nedēļas - līdz 20. decembrim.
