Saskaņā ar galīgajiem balsojuma rezultātiem pret ideju atcelt šo nodevu nobalsojuši 71,6% vēlētāju.
Tā dēvētajai "No-Billag" iniciatīvai, kuras nosaukumā ietverta atsauce uz firmu "Billag", kas iekasē minētās nodevas, nav izdevies iegūt vēlētāju vairākuma atbalstu arī nevienā no 26 Šveices kantoniem.
Iniciatīvas „No-Billag” ierosinātāji Brīvo demokrātu partijas jaunatnes spārns, ko atbalstīja labēja Šveices Tautas partija un Mazo un vidējo uzņēmumu federācija, paskaidroja, ka jaunieši mūsdienās biežāk izmanto interneta resursos pieejamo mediju saturu, mazāk klausoties radio un skatoties televīziju. Tāpēc šīs iniciatīvas atbalstītāji uzskatīja, ka nacionālā raidorganizācija SBC ir anahronisms un novecojis medijs mūsdienu prasībām.
Tomēr sabiedriskā mediji atbalstītāji, kuri nevēlējās, lai tiktu atcelts finansējums, to skaitā Šveices valdība un parlamentā pārstāvētās partijas, kā arī sabiedrībā zināmas personības uzskata, ka SBC ir svarīgs informācijas nodrošinātājs un nacionālās vienotības veicinātājs starp atšķirīgajiem kantoniem. Nacionālā raidorganizācija SBC nodrošina ziņas četrās valodās: vācu, franču, itāļu un retoromāņu.
Izskanēja arī bažas par to, kas notiks, ja sabiedriskajām raidorganizācijām būtu nepieciešams piesaistīt finansējumu pašām. Iniciatīvas kritiķi uzsvēra, ka tiekšanās pēc peļņas novestu pie tā, ka saturs tiktu radīts galvenokārt vāciski runājošajiem apgabaliem, kuros tiek akumulēta vislielākā bagātība. Tādējādi nabadzīgākie franču un itāļu runājošie apgabali saskartos ar ierobežotu piekļuvi mediju saturam.
Aprēķināts, ka pagājušajā gadā Šveices nacionālā raidorganizācija SBC saņēma aptuveni 1 miljardu eiro lielu finansējumu, kur trešo daļu veidoja ieņēmumi no obligātās raidorganizāciju licences nodevas. Par to katru gadu katrs Šveices iedzīvotājs maksā 451 franku jeb aptuveni 390 eiro. Savukārt pārējo daļu nacionālā raidorganizācija gūst no sponsoriem, kā arī reklāmām.
Arī nacionālās raidorganizācijas SBC vadītājs paziņoja, ka iniciatīvas noraidīšana un debates, kas par to bija izvērsušās Šveicē, bijis nepārprotams signāls par nepieciešamību uzlabot sabiedriskā medija pieejamos pakalpojumus. Plānots, ka nākamajā gadā, lai efektivitātes vadīšanā SBC, varētu ieguldīt līdz 100 miljoniem franku.
Tas, ka šveiciešiem nav vienaldzīgas nacionālās raidorganizācijas, pierāda arī lielā vēlētāju aktivitāte. Referendumā piedalījās 54% vēlētāju, kas par 10% vairāk nekā vidēji šādos balsojumos piedalās Šveicē.
Šveicē acionāla mēroga balsošana par dažādām iniciatīvām notiek četras reizes gadā.
