„Iespējams, ka Šveicei tā ir nopietnākā iekšpolitikas problēma. Protams, tas būs arī nozīmīgs aspekts sarunās ar Eiropas Savienību (ES),” viņš sacīja pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.
Šveices prezidents arī norādīja, ka nākamgad valstij varētu rasties problēmas ar ES saistībā ar Šveices noteiktajiem ierobežojumiem imigrantiem no ES, ja valsts iedzīvotāji referendumā atbalstīs ierobežojumu paplašināšanu.
„Problēmas var rasties, ja stingrākie nosacījumi nākamgad tiek apstiprināti referendumā. Tad domāsim, ko darīt tālāk,” atzina Maurers.
Viņš stāstīja, ka Šveices iedzīvotājiem arvien lielākas bažas rada pieaugošais imigrantu skaits, jo skolās ir arvien vairāk ārvalstnieku bērnu, viņiem ir valodas problēmas, ir vairāk darbaspēka, tādēļ samazinās algas, īres cenas pieaug, turklāt ir „arī subjektīvās sajūtas, ka imigrācijas pieauguma dēļ uz autoceļiem ir vairāk sastrēgumu”.
25% strādājošo Šveicē ir ārvalstnieki, bet 10% strādājošo ir ES pilsoņi.
Aprīlī Šveices valdība nolēma uz 12 mēnešiem pagarināt darba atļauju ierobežojumus ES pilsoņiem no visām 27 bloka zemēm.
Šveicē imigrācija ir svarīgs jautājums. Ultranacionālistiskā Šveices Nacionālistu partija pēdējos gados ir apsūdzējuši imigrantus par Šveices iedzīvotāju darbavietu nolaupīšanu.
Pašlaik Šveice darba atļauju ierobežojumus ir noteikusi visu ES dalībvalstu pilsoņiem. Iepriekš ierobežojumi tika attiecināti vien uz Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas pilsoņiem.
