Dabas stihijai tuvojoties, vairāki miljoni vietējo iedzīvotāju steidzās pamest mājvietas, lai nokļūtu drošākās vietās. Spēcīgo vēju un lietavu ceļā atradās zvejnieku ciemati Indijas un Bangladešas dienvidos. Sākotnēji superciklons plosījās Sundarbanu nacionālajā parkā, pēc tam virzījās tālāk iekšzemē uz Kalkātu Rietumbengāles štatā un uz Bangladešas vidieni.
Spēcīgais ciklons aiz sevis atstājis izpostītas mājvietas, pārtrūkušas elektrības komunikācijas, ar saknēm izrautus kokus, kā arī vairākus desmitus upuru.
“Mūsu mājvieta ir iznīcināta. Paglābāmies citā ēkā. Kopš ciklona ierašanās neesam ēduši,” pastāstīja Indijas iedzīvotājs Lakikanto Maitijs.
Līdzīgs stāsts arī Bangladešas iedzīvotājai Salmai Begumai: “Devāmies uz patvēruma centru pirms ciklona ierašanās. Mūsu māja tika iznīcināta. Tagad dodamies atpakaļ uz ciemu, lai strādātu un nopelnītu iztiku.”
Superciklons ir atmosfēras veidojums, kas ir spēcīgāks par piecām ciklona stipruma kategorijām, un tajā vēja ātrums var pārsniegt pat 170 kilometrus stundā. Pēdējo reizi šāda dabas stihija reģionā plosījās 1999. gadā.
“Covid-19 nav vienīgais izaicinājums, ar ko pasaule šobrīd saskaras.
Klimata krīze izraisa arvien vairāk stipru vētru, nenormālus laikapstākļus un katastrofālus satricinājumus.
Superciklons "Amphan" ir viens no lielākajiem pēdējo gadu laikā un pašlaik pārņem Bangladešu un Indiju,” norādīja Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss.
Tā kā arī Āzijā cīņa ar Covid-19 turpinās, cilvēku pārvietošana uz drošākām vietām bija apgrūtināta. Piemēram, patvēruma vietas nevarēja izmantot maksimālam cilvēku skaitam.
