NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien sāks divu dienu vizīti Japānā. Pirms tam viņš intervijās japāņu medijiem paziņoja, ka vēlas apspriest, kā varētu stiprināt un izvērst NATO un Japānas sadarbību, lai atbildētu uz Ziemeļkorejas radītajiem draudiem reģiona stabilitātei.
Ziemeļkoreja aizvadītajos mēnešos izmēģinājusi divas starpkontinentālās raķetes – galvenokārt kā brīdinājumu ASV; īstenojusi vēl vienu kodolizmēģinājumu – līdz šim spēcīgāko; kā arī divas reizes pāršāvusi raķeti pāri Japānas teritorijai.
Intervijās tādiem Japānas medijiem kā "Nikkei", "NHK" un "Yomiuri Shimbun" Stoltenbergs atzina – ja Phenjanas starpkontinentālās raķetes spēj sasniegt Savienoto Valstu kontinentālo daļu, tās spēj aizlidot arī līdz Eiropai. Tomēr viņš uzsvēra, ka tādā gadījumā NATO ir gan iespējas, gan apņēmība dot prettriecienu. Stolbenbergs atgādināja arī par transatlantiskās alianses 5.pantu, saskaņā ar kuru uzbrukums vienai no NATO dalībvalstīm tiek vērtēts kā uzbrukums visām.
Katrā ziņā, norādīja Stoltenbergs, Ziemeļkorejas radītie draudi ir globāli un tiem nepieciešama globāla atbilde. Viņš uzsvēra, ka NATO turpinās atbalstīt savus sabiedrotos reģionā Japānu un Dienvidkoreju.
ANO Drošības padome apstiprinājusi vairākas arvien plašāku sankciju kārtas, reaģējot uz Phenjanas ballistisko raķešu un kodolprogrammas attīstību, tomēr tas nav mīkstinājis Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna režīma retoriku un apņēmību.
ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss šonedēļ atzina, ka Ziemeļkorejas radītie draudi pēdējos pāris gados ir arvien pastiprinājušies. Viņš gan uzsvēra, ka Vašingtona vēlas diplomātisku ceļu un „miermīlīgu risinājumu” situācijā ar Ziemeļkoreju un „nesteidz uz karu”. Tomēr sestdien, atrodoties vizītē Dienvidkorejā, kur Matiss bija ieradies uz drošības sarunām ar kolēģiem Seulā, viņš atkārtoti brīdināja – ja Ziemeļkoreja izšķirsies par uzbrukumu, Savienotajām Valstīm ir plašs militāro iespēju loks atbildei:
„Esiet droši, jebkāds uzbrukums ASV vai mūsu sabiedrotajiem tiks atvairīts. Jebkāds kodolieroču pielietojums saskaries ar milzīgu militāro atbildi. Ziemeļkoreja ir pastiprinājusi draudus, ko tā rada saviem kaimiņiem pasaulē ar savu nelikumīgo un nevajadzīgo raķešu un kodolieroču programmu.”
Matisa un ASV ārlietu ministra Reksa Tilersona retorika attiecībā uz Ziemeļkoreju gan bijusi daudz ieturētāka nekā Savienoto Valstu prezidentam Donaldam Trampam. Viņš aizvadītajos mēnešos vairākkārt nācis klajā ar draudīgu retoriku, paužot, ka līdzšinējā pieeja Pjenjanai nav strādājusi, un mīklaini izteicies, ka attiecībā uz Ziemeļkoreju „tikai viena lieta būs efektīva”.
Tādēļ liela uzmanība būs pievērsta ASV prezidenta Trampa vizīšu tūrei Dienvidaustrumāzijas valstīs, ko viņš sāks nākampiektdien.
Tā ilgs pusotru nedēļu, Trampam tostarp apmeklējot Dienvidkoreju, Japānu un Ķīnu. Gaidāms, ka šajā braucienā lielākais akcents būs tieši uz Ziemeļkorejas jautājumu.
