Viņš uzsvēra, ka ASV lēmums septiņās Eiropas valstīs izvietot 250 smagā bruņojuma vienību - tankus, kaujas bruņumašīnas un pašgājējas haubices - ir apdomāts un nepieciešams lēmums.
"Tā ir atbilde uz to, ko mēs esam redzējuši no Krievijas atkal un atkal ilgākā laika periodā," teica Stoltenbergs.
Krievija vairākus gadus ir investējusi līdzekļus militārajā tehnikā, kuru tostarp izmanto arī Ukrainas austrumos, minēja NATO ģenerālsekretārs. Pēc Stoltenberga domām, stipras aizsardzības nodrošināšana Eiropā ir atslēga dialoga uzturēšanai ar Krieviju.
Jau ziņots, ka trešdien un ceturtdien Briselē notiek NATO aizsardzības ministru sanāksme, kurā Latviju pārstāv Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts. NATO aizsardzības ministru sanāksmē plānots pārrunāt NATO Velsas samitā pieņemto lēmumu izpildi, NATO veicamos darbus līdz Varšavas samitam, diskutēt par ilgtermiņa Eiropas drošības izaicinājumiem, kā arī NATO iesaisti Afganistānā. Sanāksmi vada NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs.
ASV aizsardzības ministrs Kārters otrdien pauda, ka katrs smagā bruņojuma vienību kopums būs pietiekams rotai vai bataljonam un šis smagais bruņojums tiks dislocēts Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Rumānijā un Bulgārijā. Vācijā jau tagad ir amerikāņu karabāzes, kurās izvietots ASV smagais bruņojums. Viņš teica, ka šo smago bruņojumu varēs pārvietot reģiona robežās atkarībā no nepieciešamības to izmantot militārajās mācībās.
Smagā bruņojuma izvietošanas nolūks šajās valstīs ir "palīdzēt sabiedrotajiem NATO stāties pretī terorisma draudiem no ārienes, kā arī Krievijas savaldīšana", paskaidroja Kārters. Viņš uzsvēra, ka ASV neplāno pastāvīgi izvietot savu karaspēku Baltijas valstīs, bet tikai pēc rotācijas principa.
"Vienīgais iemesls, kāpēc es saku, ka šie spēki ir rotējami, ir tas, ka runa ir par mobiliem spēkiem. Mēs vēlamies tos pārvietot atkarībā no militāro mācību rīkošanas vietas. Vienkārši tas ir efektīvāk," sacīja ASV aizsardzības ministrs.
ASV laikraksts "Wall Street Journal" vēsta, ka kopā ar smagajām un vieglajām automašīnām un citu nepieciešamo tehniku šajās septiņās valstīs izvietos pavisam 1200 tehnikas vienību.
Kārters pateicās Igaunijai, ka tā atvēl aizsardzībai 2% no sava iekšzemes kopprodukta, kā to paredz NATO rekomendācijas. "Taču, piemēram, abas pārējās Baltijas valstis - Latvija un Lietuva - to nepilda," uzsvēra ASV aizsardzības ministrs.
Viņš piebilda, ka ASV sadarbībā ar NATO kiberaizsardzības centru Tallinā palīdzēs alianses dalībvalstīm izstrādāt kiberaizsardzības stratēģijas.
