Stoltenbergs: NATO sekos «Zapad 2017» un aizvien ir gatava aizstāvēt dalībvalstis

„NATO uzraudzīs un sekos līdzi Krievijas militāro mācību „Zapad 2017” norisei, vienlaikus sūtot skaidru vēstījumu, ka NATO ir gatava aizsargāt un aizstāvēt visas tās dalībvalstis,” sarunā ar Latvijas Radio uzsver NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs: NATO sekos «Zapad 2017» un aizvien ir gatava aizstāvēt dalībvalstisIna Strazdiņa

Krievija kopā ar Baltkrieviju septembrī gatavojas militārajām mācībām tuvu Baltijas robežai, taču joprojām neatklāj to vērienu, kā arī nav piekritusi sniegt plašāku informāciju vai uzaicināt starptautiskos novērotājus.

Vienlaikus Latvijā drīzumā ieradīsies Kanādas vadītā daudznacionālo karavīru kaujas grupa, kuras uzdevums būs aizsargāt Latviju pret jebkādu iespējamu apdraudējumu.

Kaujas grupas Polijā un Baltijā izvieto pēc Krievijas agresijas Ukrainā.

Latvijas Radio: Šajās dienās Latvija saņem bruņutehniku no Kanādas un drīzumā uzņems arī daudznacionālo spēku karavīrus, kuri Kanādas bruņoto spēku vadībā veidos NATO kaujas grupu. Cik drošs Jūs esat, ka Latvija varēs tikt galā ar šo uzdevumu, uzņemt šos karavīrus, jo tā arī mums ir visai jauna situācija?

Stoltenbergs: Absolūti! Es esmu viesojies Latvijā, runājis ar premjerministru, aizsardzības ministru, ārlietu ministru,  un es zinu, ka Latvija ir spējīga uzņemt šo kaujas grupu. NATO sanāksmes laikā Briselē es arī  runāju ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, kurš man apliecināja, ka Kanāda ir apņēmības pilna nosūtīt karavīrus un vadīt kaujas grupu Latvijā.

Svarīgi, kā Jūs jau minējāt, ir tas, ka tie ir daudznacionāli karavīri, kuri apliecinās NATO klātbūtni Latvijā. Protams, Latvijas aizsardzības pamatā ir Latvijas pašas militārie spēki un NATO militārie spēki, kas tagad būs tur izvietoti. Taču mūsu rīcībā ir arī trīskāršotie NATO ātrās reaģēšanas spēki, kas nozīmē, ka, ja nepieciešams, šos uz vietas esošos spēkus var arī pastiprināt. Tas, ko mēs darām, ir tikai aizsardzības nolūkos, tas ir sabalansēti.

Mēs negribam jaunu Auksto karu, mēs nevēlamies konfrontāciju ar Krieviju, taču mēs vēlamies nosūtīt  skaidru vēstījumu, kas esam gatavi atturēšanai.”

Mēs esam ļoti tuvu septembrim, kad Krievija sāks savus militāros treniņus „Zapad 2017”, kas būs tuvu Baltijas valstu robežām. Mums arvien ir ļoti maz informācijas  vai arī nekāda par šo mācību lielumu. Vai Jums ir zināms kas vairāk, vai arī esat saņēmis uzaicinājumu no Krievijas puses tās apmeklēt, kā iepriekš esat paudis cerību?

Visām valstīm un, protams, arī Krievijai ir tiesības rīkot militārās mācības. Bet ar daudziem Krievijas treniņiem problēma ir tāda, ka te nedarbojas parastā procedūra, mēs neesam aicināti piedalīties normālās starptautiskajās inspekcijās. Mūsu rīcībā ir starptautiskie likumi, ko sauc par Vīnes dokumentu, kas nosaka, kādām mācībām ir kādas pārbaudes. Bet Krievija tajos ir atradusi visādus apvedceļus, lai izvairītos no šīm pārbaudēm un caurspīdīguma, piemēram, deklarējot mazāku karavīru skaitu, nekā tas ir patiesībā, un tā tālāk.

Mēs aicinām Krieviju uz lielāku atklātību un ievērot starptautiskos noteikumus.

Mēs arī strādājam pie tā, kā varētu izmantot NATO- Krievijas padomes sēdes, kas ir NATO un Krievijas dialoga platforma un kurās Krievija varētu mums sniegt vairāk informācijas par gaidāmajām mācībām.

Jebkurā gadījumā NATO dalībvalstis uzraudzīs un sekos līdzi „Zapad 2017” mācībām ierastajā ceļā un mēs esam sūtām skaidru vēstījumu, ka NATO ir gatava aizsargāt un aizstāvēt visas tās dalībvalstis.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt