NATO visus septiņdesmit pastāvēšanas gadus allaž ir bijuši jautājumi par to, kā stāties pretī dažādiem apdraudējumiem, un neatslābstoši ir pastāvējis plānāks vai biezāks ledus attiecībās ar Krieviju. Arī tagad šī plaisa turpinās, un to ir radījusi Krievijas agresija Ukrainā un vēl astoņdesmitajos gados noslēgtā Kodollīguma ar ASV, kas paredzēja iznīcināt tuva un vidēja darbības rādiusa raķetes, pārkāpšana.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, noslēdzot NATO sanāksmi Vašingtonā, norādīja, ka NATO saglabā dialoga iespējas ar Krieviju, taču turpinās stingru nostāju, apzinoties, ka Krievija kļūst arvien agresīvāka. NATO arī palielinās savu klātbūtni Melnās jūras reģionā, kur pieaug bažas par Krievijas vēlmi nostiprināt savas pozīcijas, kā to liecina arī nesenā ukraiņu jūrnieku aizturēšana Kerčas šaurumā.
„Krievija ir pielietojusi spēku, lai nelikumīgi anektētu Krimu un turpina audzēt savas militārās spējas visā reģionā. Mēs pieprasām, lai Krievija atbrīvo ukraiņu jūrniekus, ko tā ir aizturējusi Kerčas šaurumā pie Azovas jūras. Mēs runājām par to, ko varam darīt vēl vairāk, lai gādātu par drošību Melnās jūras reģionā. Mēs vienojāmies par darāmajiem darbiem, lai atbalstītu Gruziju un Ukrainu, apmācītu jūrniekus, robežsardzi, rīkotu mācības un apmainītos ar informāciju,” paudis Stoltenbergs.
Arī sanāksmes namatēvs ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo norādīja, ka aliansei ir jāgatavojas jaunai agresijai gan no Krievijas, gan arī no Ķīnas, kura audzē arvien lielāku interesi par komunikācijām un pasaules valstu stratēģisko infrastruktūru.
„Katrai valstij pašai ir jāizvēlas, kā tā atsaucas Ķīnas centieniem pārdot lietas zem tirgus cenas, zinot, ka zem šiem centieniem pilnīgi noteikti ir drošības intereses. Un katrai valstij ir arī jāizvērtē, kādus riskus nes Ķīnas iesaistīšanās dziļāk interneta tehnoloģijās, transporta infrastruktūrā, un atbilstoši ir jāreaģē,” norādīja Pompeo.
NATO dalībvalstis Vašingtonā ir arī apsolījušas palielināt savus aizsardzības izdevumus, kā to aktīvi pieprasa ASV, kas patlaban ir vislielākās alianses finansētājas. Šis bija viens no aktuālākajiem jautājumiem NATO valstu ministru sarunās un izpelnījās arī vairāku ASV mediju kritiku, ka ASV prezidents Donalds Tramps pievērš pārāk lielu vērību NATO finansēm, bet mazāk svētku reizē piemin tās ideju kā tādu. Tomēr arī Baltijas valstu pārstāvji atzina, ka ASV prasības ir atbalstāmas un lielākas iemaksas aizsardzības budžetos NATO padarīs par daudz spēcīgāku aliansi, kas ir izdevīgi un svarīgi arī Baltijas reģionam.
Vašingtonā valsts sekretāra Maika Pompeo personā ASV arī no jauna apliecināja arī Baltijas valstīm tik svarīgo vēsti, ka ASV ir nomodā par 5. pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām kopumā un paredz pārējām nākt palīgā.
