"Tā diena ir pienākusi, IAEA Atbalsta un palīdzības misija ir devusies ceļā," tviterī pirmdien pavēstīja Grosi.
Viņš paziņoja, ka IAEA komanda Zaporižjas AES, kas ir lielākā Eiropā, ieradīsies šonedēļ.
Februārī Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks Zaporižjas AES sagrāba martā, bet stacijā joprojām strādā Ukrainas atomenerģijas uzņēmuma "Enerhoatom" ukraiņu darbinieki.
"Mums jāaizsargā Ukrainas un Eiropas lielākās atomelektrostacijas drošība," paziņoja Grosi, piebilstot, ka ir lepns vadīt šo misiju.
Mēnešiem ilgi notika sarunas un tika meklēta iespēja atomelektrostaciju apmeklēt Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ekspertiem.
Grosi iepriekš brīdināja, ka pastāv īsts kodolkatastrofas risks. Pirmdienas rītā pienākušas ziņas, ka misiju beidzot izdevies noorganizēt. Grosi tviterī paziņoja, ka kopā ar ekspertiem ir ceļā uz staciju un aģentūras komanda stacijā ieradīsies šonedēļ.
Sagaidāms, ka aģentūras eksperti novērtēs stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un veiks steidzamus drošības pasākumus.
Starptautiskā atomenerģijas aģentūra ziņo, ka pēdējo dienu apšaudes netālu no objekta trāpījušas konstrukcijā, kas atrodas vien 100 metru no ēkas, kurā atrodas kodolreaktors.
"Tur ir gandrīz 500 karavīru. Šeit ir arī daudz smagās tehnikas: kājnieku kaujas mašīnas, kravas auto un pat tanki.
Pats ļaunākais ir tas, ka pēdējās trīs nedēļas viņi novietoja šo aprīkojumu pie pirmā un otrā reaktora. Patiesībā tas nozīmē, ka reaktori tagad ir mīnēti," vēsta Ukrainas enerģētikas uzņēmuma "Enerhoatom" vadītājs Petro Kotins.
Pieaugot bailēm par iespējamu avāriju, Ukraina gatavojas ikvienam scenārijam. Vietējie glābšanas dienesti piedalās mācībās par kodolavāriju riska pārvaldību, tostarp radioaktīvo putekļu neitralizēšanu.
"Mums visiem vajadzētu būt vienotiem, pieprasot vienu – Krievijas atkāpšanos no Zaporižjas atomelektrostacijas. Krievija cenšas leģitimizēt savu klātbūtni un tur iesakņoties, taču tas ir pretrunā ar kodoldrošību un arī Eiropas enerģētisko drošību kopumā, ja Krievija tur paliktu," uzsver Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Ukraina apgalvo, ka Krievija būtībā sagrābusi atomelektrostaciju un tās kolektīvu par ķīlniekiem, glabā tur ieročus un veic uzbrukumus no tās apkārtnes, savukārt Maskava apsūdz Ukrainu neapdomīgā objekta apšaudē.
KONTEKSTS:
Zaporižjas atomelektrostaciju Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks sagrāba martā. Stacijā joprojām strādā Ukrainas atomenerģijas uzņēmuma "Enerhoatom" ukraiņu darbinieki. Zaporižjas AES tikusi vairākkārt apšaudīta, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums vēl sestdien, 27. augustā, brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks.
ANO ir aicinājusi pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. Bet vēl svētdien, 28. augustā, Enerhodarā, kurā atrodas stacija, tika apšaudīti divi pilsētas dzīvojamie rajoni, ievainojot vismaz 10 cilvēkus. Pēc vietējo iedzīvotāju un Enerhodaras mēra Dmitrija Orlova teiktā, uguni atklājusi Krievijas armija, bet Kremļa propaganda apšaudē vaino Ukrainu.
Eiropas lielākā kodolspēkstacija pagājušo ceturtdien pirmo reizi tās darbības vēsturē tika atslēgta no Ukrainas tīkla pēc tam, kad apšaudes izraisīta ugunsgrēka rezultātā tika nodarīti bojājumi elektrolīnijām. Piektdien Zaporižjas AES atkal ir pieslēgta tīklam.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir piekritis, ka neatkarīgu ekspertu komanda dodas uz Zaporižjas AES caur Ukrainu, pēc Putina telefonsarunas ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu 20. augustā paziņoja Parīze.
