Pēdējo mēnešu laikā ne reizi vien izskanējuši apgalvojumi par to, ka Austrumu partnerības projekts nevirzās uz priekšu tik labi, kā gribētos. Īpaši aktuālas šādas diskusijas kļuva pēc tam, kad Ukraina atteicās parakstīt asociācijas līgumu. Arī Viļņā par šo jautājumu īpaši daudz diskusiju nav bijis.
Kā samita noslēgumā norādīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kopš iepriekšējā Austrumu partnerības samita Prāgā ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, taču tagad var teikt, ka Austrumu partnerības programma ir sākusi reāli darboties un Eiropa ir kļuvusi plašāka. Prezidente arī atzīst, ka priekšā stāv ļoti daudz darāmā:
„Mūsu austrumu kaimiņi jau tagad ir uzticami un līdzīgi domājoši partneri. Mums ir jāturpina vēl ciešāka sadarbība, lai nostiprinātu šodien panāktās vienošanās. Es gribētu skaidri pateikt, ka paraksti uz dokumentiem ir tikai skaidri signāli par to smago darbu, ko mums nākotnē nāksies paveikt. Iniciācija ir tikai pirmais solis, kam sekos parakstīšana un ratificēšana, kas tikai pēc tam nodrošinās pilnu politisko asociāciju un dziļu ekonomisko integrāciju."
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu norādīja uz daudzajiem sadarbības projektiem un ekonomiskajiem ieguvumiem, kurus valstis ir piedzīvojušas pēdējo gadu laikā. Vienlaicīgi viņš solījis arī turpmāku Eiropas atbalstu Austrumu partnerības valstīm:
„Tos partnerus, kuri būs uzticīgi reformām, politiskajai asociācijai un ekonomiskajai integrācijai, Eiropas Savienība iedrošinās un pavadīs jūsu ceļā. Mēs turpināsim nodrošināt politisko, ekonomisko un finansiālo palīdzību un dalīsimies pieredzē, lai nodrošinātu, ka mūsu palīdzība noved pie ilgstošām pārmaiņām un sasniedz mūsu partnerības mērķus. Es zinu, ka dažreiz ir ļoti sarežģīti panākt vienošanos ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču mans vēstījums jums ir - mēs esam jums blakus un, ja jūs pildīsiet savas saistības, man ir cerība un pārliecība, ka mēs šo ceļu varēsim noiet kopā."
Tā kā Ukrainas asociācijas līguma parakstīšana tagad ir atlikta uz nenoteiktu laiku, šī samita uzmanības centrā nonāca Moldova un Gruzija. Piektdien ar abām valstīm ir parafēts asociācijas līgums, turklāt panākts nozīmīgs progress ceļā uz bezvīzu režīmu ar Šengenas valstīm. Moldovas premjerministrs Juris Leanka pauda pārliecību, ka šis kalpos par labu piemēru arī citām reģiona valstīm:
„Es tiešām ticu, ka gadījumā, ja Moldovai izdosies kļūt par tādu pašu veiksmes stāstu kā Baltijas valstīm, tas kļūs par ļoti labu piemēru arī citām valstīm uz austrumiem no Moldovas. Ja Moldovai ir iespējams panākt vīzu režīmu ar ļoti, ļoti smagu darbu un dažiem nepopulāriem lēmumiem, tad tā būs laba mācība arī Ukrainas un citu valstu vadībai. Tas pats attiecināms arī uz citiem Eiropas integrācijas jautājumiem. Ja katrai valstij būs atsevišķa pieeja, pozitīvs rezultāts noteikti būs."
Arī jaunais Gruzijas prezidents Georgijs Margvelašvili atzīst, ka ciešāka integrācija Eiropā ir īstais Gruzijas sapnis:
„Vēsturiski mēs uzskatām, ka mēs piederam Eiropai. Kultūras ziņā - mēs katrs uzskatām sevi par eiropiešiem. Taču dažādu vēsturisku un ģeopolitisku iemeslu dēļ mums nav bijis iespējams apvienot šo eiropeisko mentalitāti ar atbilstošām valsts struktūrām. Taču tagad mēs jūtam, ka ar šo Eiropas procesu mēs atgriežamies pie savas Eiropas identitātes. Tas ir daudzu Gruzijas paaudžu sapnis. Šis sapnis vēl ir jāsasniedz, taču mēs esam apņēmības pilni spert soļus šajā virzienā."
Nākamais Eiropas Savienības Austrumu partnerības samits notiks 2015. gadā Rīgā.
