Spāņu valodas pasniedzējs un spāņu kultūras centra “Seneca” vadītājs Havjers Fernandess Kruzs Latvijā dzīvo jau vairāk nekā 10 gadus. Viņa radi Spānijā ir izkaisīti visos reģionos, tostarp Katalonijā. Arī pats Havjers gan runā, gan lasa katalāņu valodā. Reģionā virmojošās idejas pēc neatkarības viņš uzskata par pašu politiķu uzkurinātām:
"Es domāju, ka tur ir notikušas kapitālas politiskas kļūdas – starp centrālo valdību un reģiona valdību. Katalonijas valdībā iepriekšējie divi prezidenti ir apsūdzēti korupcijā, lieta ir tiesās, tauta uz to ir uzkurināta."
Reģiona politiķi uzmanības novēršanai no savām problēmām vainoja centrālo valdību tajā, ka Katalonijai jāveic lielākās iemaksas valsts budžetā, bet atpakaļ saņem mazāk. Tai pašā lakā Spānijas centrālajai valdībai Havjers pārmet augstprātību nevēlēšanos diskutēt ar reģiona valdību. Tomēr viedoklis, ka Spānija apspiežot kataloņus, viņaprāt, neesot patiess:
"Jums arī no šejienes ir savs viedoklis, un ir ļoti viegli salīdzināt Katalonijas neatkarības cīņu ar jūsu neatkarību, kas gūta ar asinīm, un cīņu no Padomju Savienības. Tā nav tā pati. Es drīzāk to salīdzinu ar kaut kādu hipotētisku Latgales reģionu. Katalonija ir Spānijas sastāvā jau 600 gadus. Nav tikko notikušas okupācijas!"
Vienlaikus Havjers atbalsta referenduma rīkošanu, tomēr tam jānotiek konstitucionālā kārtībā:
"Jautājums – kādā veidā tas notiek. Katalonijas valdība sola, ka nevajadzēs kvorumu. Ja balsos 30%, tad pietiks, un ja no tiem 50%+1 piekrīt, tad viņi sludinās neatkarību. Piedod, bet man neliekas, ka ar to būtu pietiekoši, lai veidotu jaunu valsti. Man būtu sāpīgi, ja jaunā Katalonijas valsts būtu dibināta uz šiem pamatiem."
Havjers gan uzskata, ka lielākā daļa kataloņu tomēr atbalstot palikšanu Spānijas sastāvā. Savukārt referenduma rezultāti reģiona un centrālās valdības pārstāvjiem beidzot liks sēsties pie sarunu galda. Konfliktu tā dēļ nebūs, un, kā nosmej Havjers, – tanki paliks kazarmās.
