Spānijas parlaments ļoti pārliecinoši nobalsojis pret Katalonijas ieceri rīkot referendumu, tiesa gan pirms tam diskusijās pavadot vairākas stundas. No 350 deputātiem pret referendumu nobalsoja teju 300.
Pret šo ieceri balsojušas lielākās partijas, valdošos labējos un opozīcijā esošos sociālistus ieskaitot. Referendumu atbalstījušas vienīgi katalāņu un basku nacionālās partijas.
Spānijas premjerministrs Marians Rahojs jau iepriekš pauda, ka Katalonijas referendums nevar notikt, jo, saskaņā ar Konstitūciju, tautas nobalsošanu par suverenitāti nevar rīkot tikai viens reģions, tam jānotiek visas valsts mērogā. „Es nevaru iedomāties Spāniju bez Katalonijas un Kataloniju ārpus Eiropas,” tā sacījis premjers. Rahojs arī uzsvēris, ka jebkurā gadījumā Katalonijas atdalīšanās būtu ekonomiskā katastrofa gan pašai Katalonijai, gan Spānijai kopumā.
Katalonijas prezidents Artūrs Mass uz šo Spānijas parlamenta balsojumu reaģējis, neatlaidīgi sakot, ka referendums notiks tik un tā, un katalāņu varas iestādes meklēs ceļus, kā tam panākt likumīgu statusu.
Referendums par Katalonijas atdalīšanos no Spānijas plānots 9.novembrī, un tajā katalāņiem uzdotu divus jautājumus: vai vēlētos, lai Katalonija būtu valsts, un - ja "jā", vai no Spānijas neatkarīga.
Viens no jautājumiem, kas plaši dominējis šajās debatēs, - vai Katalonijai, kļūstot par neatkarīgu valsti, būtu atkārtoti jāiestājas Eiropas Savienībā (ES). Šādu versiju, izraisot milzu sašutumu, savulaik pauda Eiropas Komisijas viceprezidents spāņu politiķis Hoakins Almunja. Viņš teica - ja Katalonija atdalīsies no Spānijas, tai arī būs jāpamet Eiropas Savienība.
Taču paši katalāņi jau vairākkārt ir norādījuši, ka vēlas neatkarību no Spānijas, taču pilnīgi noteikti grib saglabāt dalību ES.
Eksperti arī izteikušies, ka Eiropas Savienības kārts un iespēja, ka, atdaloties no Spānijas, šīs durvis paliek slēgtas, varētu būt spēcīgs arguments, kas varētu iedragāt neatkarības alkas. Arī paši katalāņi neoficiālās sarunās atzīst, ka liela daļa sabiedrības atteiktos no neatkarības cīņām, ja skaidri un gaiši zinātu, ka tas nozīmētu palikšanu ārpus Eiropas Savienības.
Vairāk nekā septiņu miljonu iedzīvotāju lielajā Katalonijā, kas ir arī viens no Spānijas visattīstītākajiem reģioniem, neatkarības vēsmas jūtamas jau ilgstoši. Tiek izcelts, ka katalāņiem ir sava valoda un no spāņiem atšķirīga vēsturiskā un kultūras identitāte. Turklāt būtisks dzinulis ir arī ekonomiskie apsvērumi, jo daudzi katalāņi uzskata, ka Katalonija ir spiesta šķirties no neproporcionāli lielas naudas kopējā Spānijas kasē, tā kā Madrides rokās ir nodokļu ieņēmumu pārdale. Bet Katalonija, būdama visbagātākā Spānijas province, vienlaikus salīdzinājumā ar citiem reģioniem atrodas vislielākajā parādu jūgā.
Spānija patlaban ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedzīvo smagas finanšu krīzes sekas, tās pamatīgi iedragājušas arī banku sektoru, valsts arī cīnās ar augstu bezdarbu īpaši jauniešu vidū.
Līdzīgi katalāņiem referendumu par atdalīšanos no Lielbritānijas rudenī gatavojas rīkot arī skoti.
