Anglijā tiem latviešiem, kuri jāņo piemājas dārzos, nākas samierināties ar visai mierīgu svinēšanu, jo kaimiņi var pasūdzēties policijai. Taču, ja Līgo dziesmas skaļi dziedāt nevar, tad var pīt vainagus, cept gaļu un lēkt pāri ugunskuram.
Ticējums vēsta, ka Jāņu naktī jāmet vainags ozola zaros. Tik reizes, cik neieķeras, tik gadus jādzīvo neprecētam. Jāņu svinību Skantorpā namamātes Ļenas Dimantes kāzas Latvijā šīsnedēļas nogalē pandēmijas dēļ nācās atcelt, un trīs reizes zemē nokritušais vainags ir zīme, ka viņa sievas kārtā netiks vēl trīs gadus.
“Katru gadu mēs parasti uz Straumēniem braucam, bet, par cik vīruss, par cik distancēšanās, par cik visi publiskie pasākumi ir atcelti, tad nu cik mēs varam, tādā šaurākā lokā, par cik nedrīkst lielākas grupas vākties, tad nu mēs, grupas organizatori, citreiz sapulcējamies pie viena, citreiz pie otra, bet šoreiz pie manis,” par līgošanu šogad stāsta Ļena Dimante.
Līgotāji vīrusa nebaidās. “Nav mūsu daudz, pavisam nedaudz, bet ir patīkami, ka ir iespēja bišķiņ tā savākties un izjust, to, ka mēs esam latvieši,” norāda Līga Garkalne.
Savukārt Mārtiņš Bauļkalns atzīmē:
“Nav tik laba sajūta, cik Latvijā, kur vairāk zaļumballes, vairāk cilvēku satiekas.
Tas ir šogad, bet pārējos gadus, kad ir Jāņu festivāls Straumēnos, tad jau super. Tur 3000 cilvēku, 4000 cilvēku... Bet nu... es nezinu, ir ok. Tas pats vien ir, latvieši, latviešu mūzika, latviešu ēdieni.”
Jāņus svin ne tikai latvieši. Kaimiņus aiz sētas redzēt nevar, bet dzirdēt gan var visai labi.
“Tur ir lietuvieši. Lietuviešiem arī ir Jonas, sava veida Jāņi, un man kaimiņi svin jau no 11 rītā,” stāsta namamāte Ļena Dimante. “Viņiem ir ļoti līdzīgi, tāpat kā latviešiem visas šīs te tradīcijas, es gan īsti nezinu, vai viņi lec pāri ugunskuram, bet kurina. Tur ir ļoti liels ugunskurs, viņi dzied dziesmas, var dzirdēt fonā.
Ir jautri, es domāju, mums būs šodien jautri!”
“Sirdī brīvie” 2017. gadā tika radīta kā domubiedru grupa, kur latviešiem iepazīties, taču nu ir pārvērtusies par grupu aktīvai brīvā laika pavadīšanai un komunikācijai ar savējiem.
“Nav jau obligāti tur jāveido attiecības! Cilvēks bieži ir vientuļš, viņam bieži nav pat draugu, ar kuriem aiziet kaut kur, aizbraukt uz kaut kurieni, pārgājienā aiziet,” skaidro Dimante.
Jūlija beigās plānots trīs dienu pārgājiens lielākam cilvēku skaitam, atliek tikai cerēt, ka tad ierobežojumi būs atcelti.
