Saskaņā ar sākotnējiem vēlēšanu rezultātiem Nīniste saņēma gandrīz 63% balsu. Savukārt viņa galveno konkurentu – Zaļās partijas kandidātu Peku Hāvisto – atbalstīja tikai 12% vēlētāju.
Hāvisto atzina sakāvi vēl pirms rezultāti bija pilnībā saskaitīti. No pārējiem sešiem kandidātiem neviens nesaņēma vairāk kā 7 procentus atbalsta.
Iepriekšējās vēlēšanās 2012.gadā Nīniste piedalījās kā konservatīvās Nacionālās koalīcijas partijas kandidāts, taču šoreiz viņš vēlēšanās piedalījās kā neatkarīgais kandidāts. Jau 2000.gadā viņš pirmo reizi kandidēja uz prezidenta amatu, bet piekāpās Tarjai Halonenai.
Tagad Nīniste kļuvis par pirmo, kam izdevies nodrošināt uzvaru jau vēlēšanu pirmajā kārtā kopš 1994.gada, kad Somijā sāka darboties pašreizējā prezidenta vēlēšanu sistēma, kurā valsts galvu ievēl tauta.
Analītiķi norāda, ka Somijā prezidenta institūtam ierasti ir augsta sabiedrības uzticība, tādēļ amatā esošam prezidentam ir priekšrocības, kad viņš kandidē uz otro termiņu. Tomēr tik pārliecinoša uzvara, kādu svētdien nodrošināja Nīniste, nav ierasta parādība.
Kaut valsts vadītāja amatam Somijā ir ceremoniāla loma, prezidentam var būt nozīmīga loma ārpolitikā, it īpaši ja runa ir par jautājumiem, kas tieši neskar Eiropas Savienība. Viens no iemesliem, kas Nīniste palīdzēja uzvarēt, ir pēdējo gadu saspringtās attiecības ar Krieviju un spriedze Baltijas jūras reģionā – somi acīmredzot atzinīgi novērtējuši, kā viņš spējis tikt galā ar šo situāciju.
Starp Eiropas Savienības valstīm Somijai ir garākā sauszemes robeža ar Krieviju, tādēļ drošība bijis aktuāls jautājums, īpaši ņemot vērā, ka Somija nav NATO dalībvalsts. Tomēr Nīniste vadībā Somija spējusi gan spēcināt saites ar rietumu sabiedrotajiem Savienotajām Valstīm un NATO, gan vienlaikus nesanaidoties ar Krieviju, pret ko līdz ar pārējām bloka dalībvalstīm ir ieviesusi sankcijas.
69 gadus vecais Nīniste pēc uzvaras svētdien teica, ka ir „ļoti pārsteigts par tik lielu atbalstu”. Nosvērtais un pragmatiskais politiķis piebilda, ka neplāno kādas pārmaiņas politiskajā kursā tikai pārmaiņu dēļ vien. Prezidents norādīja, ka Somija uzmanīgi sekos līdzi, kas notiek pasaulē, un nepieciešamības gadījumā attiecīgi reaģēs.
“Cerams, ka neviens negaida, ka sākšu uzvesties kā kāds varenais līderis," komentē Nīniste. "Es pildīšu konstitūcijā uzliktos pienākumus un ceru, ka cilvēki to novērtēs. Protams, tik liels atbalsts ir ļoti aizkustinošs."
Pēc iedzīvotāju skaita nelielās valsts prezidents pērn savā pilī uzņēmis globālās politikas smagsvarus - ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ķīnas līderi Sjī Dziņpinu. Turklāt prezidenta pils durvis bijušas atvērtas arī Vladimiram Putinam, lai gan vienlaikus Somija skaidri nosodījusi Krievijas rīcību Ukrainā un atbalstījusi arī ES sankciju režīma saglabāšanu:
"Nīnistes spēja nodrošināt vairāk nekā 60% atbalstu, apvienojot dažādu partiju atbalstītājus, ir diezgan ekstraordināra," teica Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens. "Es teiktu, ka galvenais iemesls tik plašam atbalstam ir tas, ka cilvēki vēlas stabilitāti un prezidents Nīniste, kurš ir atbildīgs par Somijas ārpolitiku sadarbībā ar valdību, ir šīs stabilitātes simbols. Rezultāts arī atspoguļoto novērtējumu tam, kā Nīniste ticis galā ar sarežģīto situāciju pēdējos četros gados, it īpaši pēc Ukrainas krīzes, kas radījis nestabilitāti arī mūsu reģionā," norādīja Kantanens.
Runājot par to, vai Somijai būtu jāiestājas NATO, Nīniste iepriekš paudis, ka Helsinkiem būtu jāpieturas pie līdzšinējās politikas - proti, transatlantiskajai militārajai aliansei nepievienoties, bet šādu opciju saglabāt kā iespēju.
