Neraugoties uz eiroskepticismu, spēku samērs Strasbūrā lielā mērā noteiks politisko klimatu arī Sofijā un Bukarestē - Rumānija gada beigās balsos par prezidentu, Bulgārijā jau gandrīz gadu tiek apspriesta nepieciešamība pēc jaunām ārkārtas parlamenta vēlēšanām.
25. maijā rumāņi vēlēs 32 eiropārstāvjus tagadējo 33 vietā. Pārskatot kandidātu sarakstus, iespaidu atstāj virkne pazīstamu uzvārdu – partiju līderu radinieki un tuvinieki plus vairāki bijušie un tagadējie ministri. Un vēl – lielais daudzums maigā dzimuma pārstāvju.
Tā, piemēram, valdošā Sociāldemokrātu partija koalīcijā ar Nacionālo savienību par Rumānijas progresu un konservatoriem par savu līderi izvirzījusi tagadējo eirodeputāti Korinu Krecu un cer uz vismaz 13 vietām.
Nacionālliberāļu sarakstā pirmā ir eirodeputāte Norika Nikolai, un arī nākamajās divās pozīcijās ir dāmas – partijas līdera Krina Antonesku laulātā draudzene Adina Valiana un ģenerālsekretāra Rareša Manesku kundze Ramona. Partija sev izvirzījusi par mērķi izcīnīt vismaz astoņus mandātus. Analizatori prognozē vēl sešas vietas opozīcijā esošajai Demokrātiski - liberālajai partijai (DLP), un divas – Rumānijas Ungāru demokrātiskajai savienībai.
Speciāla vieta gaidāmajās vēlēšanās ir Basesku klanam. Prezidenta jaunākā meita Elena, kas patlaban ir eirodeputāte no DLP, vēl nav izlēmusi, vai kandidēs kā neatkarīga vai arī pievienosies Tautas kustības partijai, kur viņai apsolīta otrā vieta kandidātu listē. Neoficiāli par prezidenta partiju dēvētā labēji-centriskā kustība, kas apvieno prezidentam Trajanam Basesku tuvas personas, cīnīsies par vismaz 10 vietām eiroparlamentā un gatavojas izvirzīt savu kandidātu arī prezidenta amatam.
Bulgārija jaunajā eiroparlamentā būs nevis ar 18, bet gan tikai 17 deputātiem. Neatkarīgi no vietu skaita gan valdošā sociālistu partija, gan opozīcija visai nopietni gatavojas 25.maija spēku pārbaudei. Pēc kārtējās pārgrupēšanās (no sociālistiem atdalījās ABV kustība bijušā prezidenta Georgija Parvanova vadībā) uzmanības centrā ir trīs grupas – konkurence starp parlamentā pārstāvētajām partijām - jaunajām partijām “Bulgārija bez cenzūras”, ABV un Reformatoru bloku un nacionālistiskajiem formējumiem.
Pēc “Bulgārija bez cenzūras” līdera Nikolaja Barekova domām, patlaban galvenais ir nodrošināt godīgas un atklātas vēlēšanas:
“Cilvēki nevēlas balsot par eiroparlamentu, jo uzskata, ka kandidāti interesējas tikai par 20 tūkstoš eiro lielajām algām. Tāpēc mēs deklarējam, ka 80% no mūsu pārstāvju atalgojuma dāvināsim valsts budžetam.”
Bijušais žurnālists demonstrē pašapziņu, runājot par iespējamo eirodeputātu skaitu, un apgalvo, ka jau 25. maija vakarā pieprasīs ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
Neskaidrības likumdošanā izraisīja skandālu ar Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvu un pilnvarām. Konfliktā iesaistījās arī prezidents Rosens Plevnalijevs, kurš, nepmierināts ar jauno vēlēšanu likumu, ierosināja referendumu par balsošanas noteikumiem, un rekordlaikā tika savākti 560 tūkstoši parakstu. Bez tam izrādījās, ka pēdējā tautas skaitīšanā pirms trijiem gadiem ir pieļautas rupjas kļūdas, un reālo balsotāju skaits ir gandrīz par 200 tūkstošiem mazāks, nekā sarakstos, kas dienas kārtībā atkal izvirza jautājumu par “mirušajām dvēselēm” un iespējām viltot vēlēšanu rezultātus.
Salīdzinot ar nacionālajām vai vietējām vēlēšanām, interese par Eiroparlamenta vēlēšanām tradicionāli ir jūtami mazāka. Taču no balsošanas rezultātiem un vietu sadales Strasbūrā būs atkarīgs Eiropas tālākais kurss - kā funkcionēs iestādes, kādas būs prioritātes. Dienas kārtībā ir arī Balkānu valstīm īpaši aktuālais jautājums par pievienošanos Šengenas zonai.
