Skudra vērtē, ka no Krievijas puses Snoudena slēpšana un sargāšana ir apzināti izaicinoša rīcība. Tāpēc var uzskatīt, ka Krievija šo attiecību sasalumu pati ir stimulējusi.
Taujāts, kā šī abu pušu pašreizējā rīcība ietekmēs ASV un Krievijas attiecības nākotnē, Skudra norāda, ka tas būs redzams jau pēc dažām dienām: “Daļēju atbildi uz jautājumu, kādas turpmāk būs ASV un Krievijas attiecības, mēs saņemsim 9.augustā, kad ASV tiksies abu valstu aizsardzības un ārlietu ministri. Sarunas parādīs, vai mums jārēķinās ar ilgstošu atsalumu jeb būs izdevies tās kaut kādā veidā mazināt. “
Jau vēstīts, ka ASV prezidents Baraks Obama ir atcēlis tikšanos ar Krievijas valsts galvu Vladimiru Putinu, pamatojot to ar virzību bijušajā Centrālās izlūkošanas dienesta (CIP) darbinieka Eduarda Snoudena lietā. Obama gan joprojām plāno piedalīties G20 līderu samitā, kas notiks Krievijā.
Krievijas lēmums piešķirt patvērumu bijušajam izlūkdienesta darbiniekam Snoudenam, kurš atklātībā nodeva informāciju par slepenām ASV specdienestu izsekošanas problēmām, jau no paša sākuma izraisīja Vašingtonas neapmierinātību.
Snoudens uzmanības centrā nonāca pēc tam, kad atklātībā nodeva dokumentus, kuros bija informācija par ASV un tās sabiedroto attiecībām. Bēguļojot no ASV, Snoudens uzturējās Maskavas Šeremetjevas lidostā kopš 23.jūnija. Krievija augusta sākumā uz gadu piešķīrusi patvērumu Snoudenam.
