Viņš norādīja, ka daļai no patvēruma meklētājiem, kas ieradušies, piemēram, Vācijā, visticamāk, liks atgriezties valstīs, no kurām tie nākuši. Tomēr jau šobrīd Vācija ir kļuvusi par multikulturālu valsti, jo no 81,1 miljona iedzīvotāja 10,9 miljoni ir imigranti, bet 23% ir kāda radniecīga saite ar imigrantiem.
Vaicāts par cēloņiem, kādēļ šāda situācija ir izveidojusies, viņš atgādināja ekspertu sacīto, ka Eiropas Savienība (ES) pārāk maz bija iesaistīta konfliktu novēršanā ārpus ES.
Savukārt, vaicāts par Eiropas iekšpolitiskajām sekām līdz ar bēgļu ierašanos, viņš atzina, ka stiprākas varētu būt galēji labējo kustības.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.
Savukārt Junkera priekšlikums paredzot sadalīt pa ES valstīm vēl 160 000 bēgļu.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šajās dienās vienojušies par kopīgu pozīciju bēgļu jautājumā – patvēruma meklētāju sadalīšanai pa ES valstīm jābūt noteiktai un obligātai. Kopīga pozīcija ir arī Polijai, Ungārijai, Čehijai un Slovākijai - kvotas nav pieņemamas.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
