Skotijas valdība ir paziņojusi, ka grib rīkot referendumu par neatkarību no Lielbritānijas 2014. gadā. Londona jau devusi atļauju tā rīkošanai, lai gan vēlas, lai tautas nobalsošana notiktu pēc iespējas drīzāk un nesaskaņas turpinās arī par referenduma detaļām. Skotijas valdība paziņojusi, ka tai ir tiesības referendumu rīkot šajā laikā, savukārt Lielbritānijas valdība norāda, ka tautas nobalošana jārīko pēc tās apstiprinātiem nosacījumiem.
Angļiem un skotiem viduslaikos bija gara karu vēsture, un politiskajā savienībā ar Anglijas karalisti, ieskaitot Velsu, Skotija iekļāvās tikai pirms aptuveni 300 gadiem, izveidojot valsti, kas mūsdienās pazīstama kā Apvienotā Karaliste jeb Lielbritānija. Līdz tam pastāvēja suverēna Skotijas karaliste. Neskatoties uz to, ka Skotijai, kuras galvaspilsētā ir Edinburga, ir pašai savs parlaments un centrālajai valdībai Londonā pār to ir ierobežota vara, vēlme pēc patiesākas neatkarības joprojām nav izdzisusi. To pierādīja pirms dažiem mēnešiem notikušās Skotijas parlamenta vēlēšanas. Tajās pārliecinoši uzvarēja Skotijas Nacionālā partija, izcīnot absolūto vairākumu parlamentā. Tā kļuva par lielāko partiju jau iepriekšējās vēlēšanās 2007. gadā.
Skotijas Nacionālā partija plānus par Skotijas neatkarības referenduma rīkošanu kalusi jau vairākus gadus. Tikai pirms pāris dienām Lielbritānijas valdība paziņoja, ka Edinburgai piešķirs juridiskās pilnvaras neatkarības referenduma rīkošanai. Londona uzstāj, ka referendumam būtu jānotiek pēc iespējas drīzāk, jo neskaidrība kaitē Skotijas ekonomikai. Taču Skotijas Nacionālā partija uzskata, ka referendums būtu jārīko vēlāk - 2014. gadā. Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem - šajā gadā apritēs 700. gadadiena kopš Banokbērnas kaujas, kurā Skotija izcīnīja izšķirīgu uzvaru pār Angliju, atgūstot neatkarību no Londonas. Tāpat partija cer, ka šis notikums un laiks audzēs Skotijas neatkarības atbalstītāju skaitu. Aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse skotu tomēr uzskata, ka Edinburgai būtu jāpaliek Apvienotās Karalistes sastāvā, bet neatkarību atbalsta tikai aptuveni trešā daļa respondentu.
Neskatoties uz to, ka Londona referendumu ir atļāvusi, centrālā valdība neslēpj sarūgtinājumu par šādu notikumu attīstību. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons: "Es ticu Apvienotās Karalistes nākotnei. Es ticu, ka mēs esam spēcīgāki kopā, nekā sašķeļoties. Atklāti sakot, mani skumdina tas, ka mums vispār ir šādas debates, jo es ļoti atbalstu Apvienoto Karalisti. Taču mums ir jāciena tas, ka Skotijas parlamenta vēlēšanās Skotija iedzīvotāji nobalsoja par separātistu partiju."
Tomēr nesaskaņas Londonas un Edinburgas starpā turpinās. Piemēram, nav vienprātības par to, kādā veidā būtu uzdodams referenduma jautājums, kā arī par to, no cik gadu vecuma tajā varēs piedalīties. Neatkarības atbalstītāju partija uzskata, ka balsstiesības referendumā būtu jāpiešķir no 16 gadu vecuma, bet Londona uzstāj, ka tajā jāļauj piedalīties no 18 gadu vecuma, tāpat, kā tas ir Lielbritānijas vispārējās vēlēšanās.
