Pirmdienas sarunu sesija Ženevā bija veltīta jautājumam par pārejas valdības izveidi un prezidenta Bašara al Asada turpmāko politisko lomu. Sarunas, kurās kā vidutājs darbojas ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijā Lahdars Brahimi, beidzās bez rezultāta. Režīma delegācija nāca klajā ar savu „principu deklarāciju.” Avoti vēsta, ka tajā varas nodošana nebija pieminēta. Paziņojumā esot teikts, ka sīriešiem jāizvēlas politiskā sistēma, kas nav uzspiesta no ārpuses – acīmredzot, ar to domāti rietumvalstu aicinājumi Asadam atkāpies. Deklarācijā arī esot vairāk uzsvērta nepieciešamība cīnīties pret terorismu, nevis varas nodošana.
Opozīcijas delegācija režīma paziņojumu noraidījusi, norādot, ka sarunās uzmanība jāvērš tieši uz politisko pāreju. Tā turpina uzstāt, ka režīmam ir rakstiski jāapstiprina piekrišana pirms pusotra gada arī Ženevā panāktajam komunikē par pārejas valdības izveidošanu. Pretēji viedokļi ir ne tikai attiecībā uz sarunu tematu, bet arī Asada likteni - opozīcija uzstāj, ka viņam jāatkāpjas, bet režīma delegācija kategoriski noraida šādu prasību.
Neskatoties uz pretējām pozīcijām, abas puses apņēmušās sarunas turpināt. Sīrijas ārlietu ministra vietnieks Faisals Mukdads paziņoja, ka viņa delegācija „nekad” nepametīs sarunu galdu. Arī opozīcijas pārstāve Rima Fleihana apliecināja, ka opozīcija no sarunām prom nedosies „līdz šīs konferences mērķis - pārejas laika valdības institūcijas izveide - nebūs sasniegts”.
Pirmdien ANO atbalstītās sarunas Ženēvā turpinās trešo dienu. Bet tā bija pirmā, kad bija gaidāma politisku jautājumu apspriešana. Pirmajās divās sarunu dienās galvenā uzmanība bija pievērsta humāniem jautājumiem. Svētdien tika panākts zināms progress, kad abas delegācijas vienojās, ka Sīrijas valdība ļaus sievietēm un bērniem pamest aplenkto nemiernieku kontrolēto pilsētu Homsu valsts rietumos. Režīms gan pieprasījis, ka iepriekš jāiesniedz saraksts ar vīriešu vārdiem, kuri vēlēsies doties prom no pilsētas. Opozīcija ar to ir neapmierināta un pauž bažas, ka valdība sarakstu vēlas izmantot šo vīriešu vajāšanai un apcietināšanai. Tāpat bija cerība, ka pilsētā varēs ierasties starptautisko organizāciju konvoji ar humāno palīdzību. Sarkanā Krusta organizācija gan paziņojusi, ka pagaidām nav sperti nekādi konkrēti soļi cilvēku evakuēšanai un palīdzības piegādei.
Sīrijas konfliktā bojā gājuši vairāk nekā simt tūkstoši cilvēku, bet miljoniem cilvēku kļuvuši par bēgļiem. Nometnes, kurās dzīvo bēgļi nav piemērotas aukstajam gada laikam. Gandrīz puse Sīrijas iedzīvotāju izdzīvošana pilnībā atkarīga no humānās palīdzības. Šajos apstākļos īpaši asa ir situācija Homsas vecpilsētā, kuru nocietinājuši valdības spēki. Valdības spēki neielaiž ārpusē gaidošos Sarkanā pusmēness organizācijas humānās palīdzības furgonus, kā āri neizlaiž aplenkumā esošos civilos iedzīvotājus.
Tādējādi lai gan “Ženēva divi” ietvaros starp konfliktējošajām pusēm panāca vienošanos izlaist sievietes un bērnus no Homsas blokādes, saspīlējums un neskaidrība turpinās.
Opozīcijas Sīrijas Nacionālās koalīcijas runasvīrs Monzers Akbiks atzina, ka “līdz šim brīdim nav nekāda progresa attiecībā uz humānā koridora atvēršanu”. „Homsas vecpilsēta vēl arvien ir pilnīgā blokādē un cieš badu. Un nav nekāda progresa attiecībā uz ieslodzīto aizturēšanu. Valdošais režīms apgalvo, ka tiks ielaisti humānās kravas konvoji. Atļauju iebraukt aplenkumā gaida 12 Sarkanā pusmēness kravas furgoni, taču tie netiek ielaisti. Mēs spriežam par režīmu pēc tā darbiem, nevis vārdiem,” stāstīja Akbiks.
No Homsas pienākošās ziņas liecina, ka aplenktajā pilsētas daļā ir kritiski nepieciešami medikamenti un pārtika. Civilajiem iedzīvotājiem nav pat paša kritiskākā izdzīvošanas minimuma, lai izdzīvotu tiek meklēts katrs zāles stiebrs.
Tieši Homsa kļuva par sacelšanās simbolu. Šeit notika plašas protesta akcijas pret autoritāro Asada pārvaldi. Tādēļ šī pilsēta arī piedzīvoja īpaši agresīvus uzbrukumus. Nesaudzējot civiliedzīvotājus, Asada spēki centās likvidēt jebkādu sacelšanos.
