Lai arī Vīnes sarunu galvenais mērķis ir situācija Sīrijā, tomēr ne pašas Sīrijas valdošā režīma, ne tā pretinieku pārstāvji sarunās nav pārstāvēti. Toties diskusijās ir iesaistījušies gan ASV un Eiropas Savienības pārstāvji, gan Sīrijas kaimiņvalstu delegāti no Turcijas, Libānas, Jordānijas, Irākas un Ēģiptes, gan Sīrijas režīma atbalstītāji no Krievijas un pirmo reizi arī no Irānas. Vienlaicīgi sarunās piedalās arī divu ietekmīgu arābu valstu – Kataras un Saūda Arābijas – delegācijas. Abas šī s valstis sniedz atbalstu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pretiniekiem.
Kā sarunu priekšvakarā paziņojis ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs, viņš nelolo lieku optimismu par to, ka diskusiju laikā izdosies panākt nekavējošu risinājumu. Taču vienlaicīgi Savienoto valstu ārlietu resora vadītājs paudis cerību, ka par spīti grūtībām izdosies pavirzīties kaut nedaudz tuvāk Sīrijas pilsoņu kara atrisinājumam.
Galvenās domstarpības saistītas ar pašreizējā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada nākotni. Iepriekš Rietumvalstis aktīvi uzstāja uz to, ka Asadam no varas ir jāatkāpjas un tikai tad būs iespējams runāt par turpmāko valsts nākotni. Pilnīgu pretēju viedokli ir paudušas Krievija un Irāna, kuras uzskata, ka Asadam ir jāpiedalās jebkāda veida pārejas procesā un pārejas laika valdībā.
Kā ziņo izdevums „The Wall Street Journal”, ASV administrācijā pēdējās dienās esot manāma nostājas maiņa un arī Vašingtona tagad piekrītot viedoklim, ka Bašars al Asads var palikt pie varas pārejas periodā, kas varētu ilgt dažus mēnešus vai ilgāk.
Izdevums norāda, ka Džons Kerijs cenšoties panākt atbalstu šādam piedāvājumam arī no asākajiem Sīrijas režīma pretiniekiem – Turcijas, Saūda Arābijas un Kataras. Intervijā raidsabiedrībai BBC Saūda Arābijas ārlietu ministrs Adels al Džubeirs gan atzinis, ka ir tikai divi varianti, vai nu Bašars al Asads atkāpjas politiskā procesa ietvaros, vai arī viņš tiks novākts ar spēku.
Kā norāda aģentūra “Bloomberg”, katrai no sarunās iesaistītajām pusēm ir savas intereses Sīrijā un Krievijas uzsāktā karadarbība Irānā likmes ir tikai pacēlusi. Tiek norādīts, ka Krievijai labvēlīgākais scenārijs nodrošinātu Bašara al Asada vai viņa atbalstītāju palikšanas pie varas gan pārejas posmā, gan pēc tā. ASV pašlaik izmantojot brīdi, kad tā spēj pieprasīt Asada aiziešanu no amata, vienlaicīgi neveicot militārās darbības pret viņu. Savukārt Eiropas Savienībai, nenoliedzami, visaktīvākais jautājums ir pilsoņu kara radītā bēgļu plūsma. “Bloomberg” norāda, ka Eiropai galvenais ir panākt vismaz kaut kādu situācijas stabilizēšanos Sīrijā, jo pretējā gadījumā var nākties pārskatīt visas Šengenas sistēmas uzbūvi.
Nenoliedzami, ka par vienu no lielākajām šo sarunu ieguvējām tiek uzskatīta Irāna, kas ar savu ilggadējo pretinieci ASV pie sarunu galda sēdīsies pirmo reizi pēc Teherānas kodolprogrammas vienošanās noslēgšanas. Pašā Irānā gan pret šādām sarunām attieksme ir visai divējāda, ņemot vērā, ka augstais līderis Ajatolla Ali Hamenei ir jebkādas sarunas ar amerikāņiem aizliedzis.
Kā pēcpusdienā paziņojis Irākas ārlietu ministrs Ibrahims Džafari, sarunu laikā visām iesaistītajām pusēm ir izdevies panākt kopīgu viedokli par to, ka dažādiem teroristu grupējumiem, īpaši “Islāma valstij”, Sīrijas konflikta politiskajā risinājumā vietas nav un cīņu pret terorismu ir nepieciešams turpināt. Tāpat puses esot vienisprātis par nepieciešamību izbeigt asinsizliešanu un atrast tādu risinājumu, kurā piedalītos dažādi spēki. Taču jautājumā par Bašara al Asada nākotni gan vienprātības joprojām neesot.
