Pēdējās četrās dienās vairāk nekā 50 000 cilvēku ir aizbēguši no nemiernieku kontrolētās Alepo pilsētas austrumdaļas, pret kuru plašu ofensīvu izvērsuši Sīrijas valdības spēki. Par tos ziņo nevalstiskā organizācija „Sīrijas cilvēktiesību observatorija.”
Šīs nedēļas sākumā tika paziņots, ka nemiernieki zaudējuši kontroli pār Alepo ziemeļaustrumu rajoniem. Tas nozīmē, ka trešā daļa pilsētas austrumu, kas jau ilgstoši ir bijusi ielenkta, tagad atrodas Sīrijas armijas kontrolē. Ofensīva turpinās.
Saskaņā ar Londonā bāzētās organizācijas „Sīrijas cilvēktiesību observatorija” novērotāju vēstīto, vairāk nekā 20 000 cilvēku aizbēguši uz valdības kontrolēto Alepo rietumu daļu, bet vēl 30 000 – uz rajoniem, kurus kontrolē Sīrijas kurdu spēki.
Otrdien, 29.novembrī, Starptautiskā Sarkanā Krusta organizācija bija paziņojusi, ka trīs dienu laikā Alepo austrumus, bēgot no ofensīvas, pametuši 20 000 cilvēku.
Tajā pašā laikā Sīrijas režīmu ar gaisa uzlidojumiem atbalstošā Krievija vēsta, ka dienas laikā Alepo austrumus pametuši gandrīz 6000 cilvēku. Par to paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis Igors Konašenkovs. Saskaņā ar viņa teikto, mierīgie iedzīvotāji izvietoti Sīrijas valdības sagatavotos uzņemšanas centros.
Humānās palīdzības organizācijas un starptautiskā sabiedrība ilgstoši paudusi bažas par humāno situācija valdības spēku mēnešiem ielenktajos Alepo austrumos. Apvienoto Nāciju Pasaules pārtikas programma tagadējo situāciju raksturoja, paziņojot, ka civiliedzīvotāji „grimst ellē.”
Pēc Francijas iniciatīvas otrdien Ņujorkā paredzēta ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme, lai runātu par „humāno katastrofu” Sīrijas ziemeļdaļas pilsētā Alepo.
Maskava, kas operācijas Sīrijā prezidenta Bašara al Asada atbalstam sāka pagājušā gada rudenī, paziņojusi, ka Krievija Alepo ofensīvā nav iesaistīta.
Tomēr, reaģējot uz notiekošo, Vācijas Bundestāga Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Norberts Retgens aicinājis Eiropas Savienību ieviest pret Krieviju jaunas sankcijas saistībā ar situāciju Alepo. Bet Lielbritānijas premjere Terēza Meja aicināja starptautisko sabiedrība palielināt spiedienu pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu saistībā ar, viņas vārdiem, Krievijas atbalstu intensīvajai bombardēšanai, kurā cieš civiliedzīvotāji.
