Uz šīsdienas tikšanos Ženēvā plānojuši ierasties pārstāvji no Ēģiptes, Francijas, Vācijas, Jordānijas, Saūda Arābijas, Lielbritānijas un ASV. Sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, kā virzīt uz priekšu politiskos procesus kara pārņemtajā Sīrijā. Piedāvājumu vidū ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijas rosinājums izveidot konstitucionālo komiteju, kuras galvenais uzdevums būtu jaunās Sīrijas konstitūcijas izstrādāšana.
Sākotnējā vienošanās izveidot šādu konstitucionālo komiteju tika panākta šī gada 30. janvārī Sočos. Jūlija sākumā Sīrijas Sarunu komiteja iesniedza ANO īpašajam sūtnim Sīrijas jautājumos Stafanam de Misturam sarakstu ar 50 iespējamiem Sīrijas opozīcijas kandidātiem konstitūcijas izstrādāšanai.
Opozīcija ir īpaši ieinteresēta vienoties par jauno konstitūcijas tekstu, jo no tā būs atkarīgs, kādas būs turpmākās Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pilnvaras.
Kā pēc pagājušajā nedēļā notikušās Irānas, Turcijas un Krievijas līderu tikšanās paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, konstitucionālās komitejas izveide piešķirs Sīrijas politiskajiem procesiem jaunu dinamismu. Visu triju valstu pārstāvji ir vienisprātis, ka Sīrijas konfliktu ir iespējams izbeigt tikai ar politisko procesu palīdzību.
Taču par spīti šādiem paziņojumiem turpmāko miera sarunu perspektīvas aizēno runas par plaša mēroga militāro operāciju pret Sīrijas Idlibas provinci, kas tiek uzskatīta par pēdējo pret Bašara al Asada režīmu karojošo kaujinieku atbalsta punktu. Sīrijas vadība ir solījusi atgūt kontroli pār šo provinci, kurā dzīvo arī aptuveni trīs miljoni civiliedzīvotāju.
Pirms šodien gaidāmajām sarunām
ANO īpašais sūtnis Stafans de Mistura ir norādījis, ka ir jādara viss iespējamais, lai izvairītos no pilna mēroga bruņotas cīņas par Idlibu:
''Mēs visi turpinām vēlēties, turpinām pieprasīt un ceram, kas izdosies izvairīties no kaujas par Idlibu. Un tā ir mūsu stingra nostāja. Tāpēc mēs aicinām atvēlēt vairāk laika sarunām, īpaši starp Krieviju un Turciju, kurām, manuprāt, rokās ir atslēgas Idlibas krīzes atrisināšanai maigākā veidā.''
Lai arī Turcijai un Krievijai, iespējams, ir šīs atslēgas konflikta atrisināšanai, tām joprojām ir atšķirīgi viedokļi par to, vai Idlibā vispār ir iespējams noslēgt pat pamieru. Puses atzīst, ka pamiers būtu laba lieta, taču tas diez vai noturētos. Taču Apvienotās Nācijas ir pārliecinātas, ka līdz brīdim, kamēr saglabājas kaut neliela cerība novērst draudošo humāno katastrofu, darbs ir jāturpina. Šādu nostāju paudis arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutjērrešs:
''Ir absolūti svarīgi izvairīties no pilna mēroga kaujas Idlibā. Tas atvērtu durvis humānam murgam kādu šis asiņainais Sīrijas konflikts vēl nebūs redzējis. Es aicinu visas konfliktā tieši un netieši iesaistītās puses, īpaši deeskalācijas zonas garantētājus Krieviju, Irānu un Turciju, pielikt visas iespējamās pūles civiliedzīvotāju aizsardzībai. Saglabājiet pamatpakalpojumus un slimnīcas un nodrošiniet pilnīgu starptautisko likumu ievērošanu.''
Taču tā vien liekas, ka šie aicinājumi līdz galam nav sasnieguši dzirdīgas ausis, jo tiek saņemtas arvien jaunas ziņas par bombardēšanu pastiprināšanos Sīrijā. Kā trešdien paziņojis Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs le Driāns, civiliedzīvotāju un slimnīcu bombardēšana var tikt uzskatīta par kara noziegumu. Pagaidām gan nav zināms, vai šie paziņojumi nozīmē kārtējos Francijas centienus virzīt šī jautājuma izskatīšanu Starptautiskajā Krimināltiesā. Pēc Sīrijas otrās lielākās pilsētas Alepo bombardēšanas Francija jau rosināja uzsākt izmeklēšanu par Krievijas un Sīrijas pastrādātajiem kara noziegumiem, taču šai tiesai nav jurisdikcijas pār Sīriju. Neveiksmīgi ir bijuši centieni izmeklēt lietu arī pēc ANO Drošības padomes rīkojuma, jo šādus ierosinājumus vienmēr bloķējusi Krievija.
Tikmēr Maskava turpina uzsvērt, ka Sīrijas vadībai ir visas likumīgās tiesības atgūt pilnīgu kontroli pār visām valsts provincēm, tostarp Idlibu. Kā paziņojis Krievijas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Aleksandrs Lavrentjevs, nekāda mierīga līdzāspastāvēšana ar teroristiem nav iespējama un cīņa pret viņiem turpināsies.
Krievija joprojām uzskata, ka Idlibā var tikt gatavotas provokācijas, tostarp ar ķīmisko ieroču izmantošanu.
Par to liecinot fakts, ka Idlibā pastiprināti sākuši ierasties ārvalstu mediju pārstāvji, turklāt, kā apgalvojis Lavrentjevs, jau tiekot filmēti iestudēti materiāli par ķīmisko ieroču uzbrukumu upuriem. Lai nepakļautos šādām provokācijām, Aleksandrs Lavrentjevs aicina atturēties no sasteigtas Rietumu pretreakcijas:
''Mēs gribētu vēlreiz brīdināt un lūgt starptautisko sabiedrību būt īpaši akurātiem un izsvērtiem, liekot akcentus iespējamo provokāciju gadījumā. Tās, protams, var kļūt par ieganstu Rietumu koalīcijai triecienu izdarīšanai pret Sīriju, kuros, nenoliedzami, cietīs arī mierīgie iedzīvotāji. Mēs uzskatām, ka mums kopīgiem starptautiskās sabiedrības spēkiem ir jānovērš šāda notikumu attīstība.''
Runājot par Sīrijas konstitucionālās komitejas izveidošanu, Aleksandrs Lavrentjevs norādījis, ka Turcijas, ANO, Krievijas un Irānas diplomāti vēlreiz šo jautājumu apspriedīs nākamajā mēnesī. Savukārt par šīsdienas un rītdienas Ženēvas sarunu rezultātiem Stafans di Mistura jau otrdien informēs arī ANO Drošības padomi.
