Sarunas var pārtrūkt ikvienā mirklī
Šis būs nozīmīgs brīdis gan Sīrijas notikumu attīstībai, gan arī ārvalstīm. Jau tagad uzmanība pievērsta ASV un tam, kā savu vietu Sīrijas vēsturē veidos prezidenta Donalda Trampa vara.
Astanā jau svētdien, 22.janvārī, ieradušās pirmās delegācijas.
Gaisotne ir smaga, jo tāpat kā decembrī panāktais pamiers, arī vēlme tikties un runāt ir trausla un var sabrukt ikvienā mirklī.
Al Asada opozīcijas delegācija ir nodrošinājusies ar juridisku un politisku padomnieku un kopumā ir vairāk nekā 20 cilvēku liela. Uz pusi mazāka ir Sīrijas prezidenta pārstāvju komanda, un to vada Sīrijas vēstnieks ANO Bašars al Džaafari. Sarunās piedalās arī to rīkotāju – Krievijas un Turcijas pārstāvji.
Uz tām uzaicināta arī Trampa administrācija, taču Vašingtona savu delegāciju nav nosūtījusi. Tā vietā ASV sarunās pārstāvēs vēstnieks Kazahstānā. Piedalās arī Francijas un Lielbritānijas vēstnieki.
Gan opozīcija, gan prezidenta al Asada delegācija vēl pirms sākuma, izklāstot savas vēlmes un nodomus, ļoti skaidri lika saprast, ka tie ir visai atšķirīgi.
Asada pretinieki vājās pozīcijās
Opozīcija vēlas noturīgus pamiera nosacījumus, humāno palīdzību izpostītajiem reģioniem un ieslodzīto atbrīvošanu. Savukārt al Asada pārstāvji vēlas, lai opozīcija vispirms pilnībā noliek ieročus, un tikai tad varēs cerēt uz amnestiju.
Kāds vārdā neminēts Rietumu diplomāts raidorganizācijai BBC pavēstījis, ka kopš aizvadītā gada nogales, kad al Asada armija ir pārņēmusi stratēģisko Alepo pilsētu, kas bija opozīcijas stiprākais un faktiski pēdējais bastions, spēles nosacījumi ir būtiski mainījušies.
Proti, Asada pretinieki patlaban ir izteikti vājākās pozīcijās. Vēl grūtāku to tālāku cīņu ir padarījis arī fakts, ka agrākā sabiedrotā Turcija tagad veido ciešākas saiknes ar Asadu atbalstošo Krieviju.
Sīrijas nemiernieki pirmdien jau paziņoja, ka viņi apsola turpināt cīņu, ja sarunas ar režīmu beigsies bez rezultāta, vēsta AFP. Ja sarunas neizdosies, “diemžēl mums nebūs citas izvēles, kā vien turpināt cīņu”, paziņoja nemiernieku pārstāvis.
Sarežģīti sarunu partneri ir paši sīrieši, taču arī pieaicinātie viesi nāk katrs ar savu ēnu. Jau tagad uzmanība pievērsta ASV un tam, kā savu turpmāko politiku Sīrijas notikumos veidos Trampa vara. „Kāpēc Sīrija varētu kļūt par Trampa lielāko problēmu?” pirmdienas, 23.janvāra, rītā vaicāts plaša publikācija raidorganizācijas CNN interneta mājaslapā.
Tās autors Niks Robertsons neizslēdz, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins tīšām šīs sarunas sarīkojis tikai dažas dienas pēc Trampa stāšanās amatā, kad jaunā administrācija vēl nav uzņēmusi pilnu ātrumu un vēl tikai aptver uzdevuma lielumu. Iespējams, tieši šā iemesla dēļ Vašingtona nav atsūtījusi nevienu no Trampa administrācijas, bet tā vietā Astanas sarunās piedalīsies ASV vēstnieks Kazahstānā.
Krievija turpina malā pastumt ASV
Atšķirībā no aizvadītā gada Sīrijas miera sarunām Ženēvā, kas galu galā palika bez rezultāta, bet kuru galvgalī bija ANO,
šīs tikšanās sponsors un seja ir Krievija, kas, kā norāda eksperti, vēl jo vairāk pastums malā ASV un mazina to spēku.
Arvien atklāts paliek jautājums, kā ASV un Krievija turpmāk veidos savu politiku Sīrijas lietās. Abas ir paziņojušas, ka vēlas izskaust terorismu un iznīcināt teroristisko grupējumu „Daīš”, kas arvien atrodas Sīrijā un kontrolē būtiskas teritorijas. Taču tam ir arī vairāki būtiski politiski šķēršļi un viens no redzamākajiem - Trampa nepatika pret Irānu, ar ko savukārt cieši sadarbojas Krievija.
Ļoti piesardzīgi, bet tajā pašā laikā ar neslēptām cerībām uz sarunām Astanā raugās daudzviet pasaulē.
Sīrijas sešu gadu karš ir saplosījis valsti, radījis tūkstošiem upuru un miljoniem bēgļu, radījis naidīgas nometnes un frontes starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Pozitīvs signāls būtu, ja sarunas Astanā varētu izrādīties par iespējamu nākamo pakāpienu uz atkārtotām ANO vadītām sarunām Ženēvā.
Vairāk nekā piecus gadus ilgušajā Sīrijas karā bojā gājuši vairāk nekā 300 000 cilvēku, taču mēģinājumi panākt konflikta atrisinājumu līdz šim bijuši neveiksmīgi.
