Trešdien, 17.februārī, no Damaskas sāka izbraukt kravas automašīnas ar humāno palīdzību vairākiem Sīrijas apgabaliem pēc tam, kad Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) bija ieguvušas prezidenta Bašara al Asada režīma atļauju sākt piegādes.
Humānā palīdzības piegādes notiek saskaņā par pagājušajā nedēļā panākto vienošanos starp 17 valstīm, tostarp ASV un Krieviju, kas ietilpst starptautiskajā Sīrijas atbalsta grupā.
Saskaņā ar vienošanos humāno palīdzību paredzēts piegādāt septiņām apdzīvotām vietām Sīrijā, kur tā nepieciešama visvairāk.
Piegādes koordinē palīdzības organizācija Sarkanā Pusmēness kustība. Organizācija raidsabiedrībai BBC trešdien apstiprināja, ka 35 kravas mašīnas jau ieradušās netālu no Damaskas esošajā opozīcijas kaujinieku kontrolētajā Muadamijas pilsētā, kuru aplenkuši valdības spēki. Tāpat kravas tiks piegādās valdības spēku aplenktajai Madajai, kur saskaņā ar ziņoto cilvēki mirst no bada. Saskaņā ar plānu humānā palīdzība nonāks arī Asada valdību atbalstošos ciematos Sīrijas ziemeļu daļā.
Iepriekš Sarkanā Pusmēness kustība bija paziņojusi, ka izbraukt gatavojas vismaz 100 kravas automašīnas, kurās atrodas ēdiens, medikamenti un citas lietas.
Saskaņā ar ANO aplēsēm, Sīrijā gandrīz pusmiljons cilvēku dzīvo rajonos, kurus aplenkuši valdības, opozīcijas kaujinieku vai džihādistu grupējuma "Daīš" jeb tā sauktās "Islāma valsts" spēki.
Humānās palīdzības piegādes Sīrijā ir daļa no pagājušajā nedēļā panāktās vienošanās starp ASV, Krieviju un citām valstīm par "karadarbības pārtraukšanu" Sīrijā, kurai vajadzētu stāties spēkā šo piektdien.
Tomēr cerības uz uguns pārtraukšanu ir vājas. Sīrijas valdības spēki ar Krievijas aviācijas atbalstu turpina ofensīvu pret nemiernieku kaujiniekiem Alepo provincē valsts ziemeļos. Tas izraisījis jaunas bēgļu straumes uz Turciju.
Bet Turcijas spēki pēdējās dienās bombardējuši kurdu kaujinieku pozīcijas Sīrijas ziemeļos, jo viņus uzskata par teroristiskiem grupējumiem, Turcijā aizliegtā kurdu separātistu grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" atzariem.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans trešdien, 17.februārī, atkārtoja aicinājumu izveidot lidojumu aizlieguma zonu Sīrijas ziemeļos, lai izveidotu tā dēvēto drošības zonu, kur varētu patverties bēgļi civiliedzīvotāji. Atbalstu šādai idejai trešdien izteica arī Vācijas kanclere Angela Merkele.
Iebildumi pret lidojumu aizlieguma zonu tomēr ir gan Krievijai, gan ASV. Maskava uzstāj, ka tādu var izveidot tikai ar Sīrijas prezidenta Asada valdības piekrišanu. Bet Vašingtonu savukārt uztrauc, ka tas ASV bruņotos spēkus ievilktu dziļāk Sīrijas pilsoņu karā.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Sīrijas politisko pētījumu centra aprēķiniem piecu gadu ilgā Sīrijas pilsoņu kara laikā dzīvību ir zaudējuši vismaz 470 000 cilvēku. Šie dati gandrīz divreiz pārsniedz ANO oficiālos aprēķinus.
